Krimas tatāru līderi aicina neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanas
Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa vicespīkeri Ahtems Čijgozs un Ilmi Umerovs aicinājuši Eiropas sabiedrību aktīvāk paust attieksmi pret Krieviju, kas pirms četriem gadiem anektēja Krimu, un censties ar mierīgām metodēm iestāties par Ukrainas teritoriālo nedalāmību.
Cita starpā viņi mudinājuši rietumvalstis neatzīt šomēnes paredzētās Krievijas prezidenta vēlēšanas un boikotēt Pasaules kausa finālturnīru futbolā, kas vasarā gaidāms Krievijā.
"Esmu pārliecināts, ka pirmām kārtām mums nevajadzētu atbalstīt Krievijas tēla spodrināšanas projektus. Šī banda visupirms cenšas nodot saviem iedzīvotājiem nesodāmības un visatļautības vēstījumu - ka ir atļauts itin viss visā pasaulē. (..) Tā dēvētās vēlēšanas nevajadzētu atzīt nedz Eiropas, nedz pasaules sabiedrībai," žurnālistiem sacījis Čijgozs.
"Nevajadzētu atbalstīt arī projektus, kas saistīti, piemēram, ar tādiem sporta pasākumiem kā gaidāmais Pasaules futbola čempionāts. Kā gan Eiropas sabiedrība, Eiropas tautas un cilvēki, zinot, ka kaimiņos, Eiropas valstī Ukrainā mirst tūkstošiem nevainīgu bērnu un sieviešu, var doties uz Krieviju, kura ir vainīga šajos noziegumos, un piedalīties sporta pasākumos?" viņš vaicājis.
Vienlaikus Čijgozs paudis Lietuvai lielu pateicību par atbalstu Ukrainai un gandrīz 300 000 Krimas tatāru.
Abi politiķi stāstījuši žurnālistiem par savas tautas situāciju, norādot, ka viņu tautieši jau kopš 2014.gada pieredz represijas, cilvēku nolaupīšanu, ukraiņu un tatāru valodu izskaušanu no skolām, preses brīvības ierobežošanu - pašlaik Krimā tatāriem nav nevienas neatkarīga medija.
Pašam Čijgozam par mītiņu rīkošanu bija piespriests astoņu gadu cietumsods, bet pērn, izcietis trīs gadus, viņš pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana iejaukšanās tika atbrīvots. Umerovam, kā stāstījis viņš pats, piespriesti trīs gadi par to, ka televīzijas pārraidē runājis Krimas tatāru valodā, bet viņš no cietumsoda izvairījies, dodoties projām no Krimas. Viņi abi turpina darboties Kijevā, bet netiek ielaisti Krimā, kur palikušas viņu ģimenes.
Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, šobrīd Krimā ir aptuveni simts politieslodzīto, kas notiesāti par "Krievijas teritoriālās integritātes" neatzīšanu, proti, okupācijas noliegšanu, masveida protestu organizēšanu un citām aktivitātēm.
