Vācijā izmēģinās bezmaksas sabiedrisko transportu

Tas būšot lētāk nekā maksāt draudošo Eiropas Komisijas sodu par gaisa piesārņojumu. Valdība arī sola veicināt elektrisko auto skaita palielināšanu šajās visvairāk piesārņotajās pilsētās valstī.

Bonnas mērs ir skeptisks

Tiesa gan, pilsētām jābūt gatavām apkalpot lielāku pasažieru skaitu ar ekoloģisku transportu. Bonnas mērs Ašoks Sridharans saka ziņu aģentūrai DPA: “Es nezinu nevienu ražotāju, kas spētu piegādāt mums nepieciešamo elektroautobusu skaitu, lai apmierinātu pieprasījumu, ja transports būs par brīvu.”
Vācijas Transporta uzņēmumu asociācija ir skeptiska. Pēc tās datiem, teju puse ieņēmumu valsts sabiedriskajam transportam ir no pārdotajām biļetēm – ap 12 miljardiem eiro gadā. Toties BMW, Mercedes-Benz, Daimler un Volkswagen piekrituši iemaksāt kopumā 250 miljonus eiro fondā sabiedriskā transporta atjaunošanai.

Romas eksperiments

Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka pat bezmaksas sabiedriskais transports nemudina pie sava auto pieradušos braucējus pārsēsties autobusā vai tramvajā. To var redzēt arī Rīgā, par spīti augstajām stāvvietu cenām.
Pilsētvides entuziastu profilā Pilsēta cilvēkiem Facebook atgādināts, ka pirmais šāds eksperiments īstenots Romā 70. gadu sākumā. Itālijas galvaspilsēta bija milzīgu sastrēgumu nomākta, tāpēc pašvaldība piedāvāja bezmaksas autobusus. Labi gribētā ideja vainagojās ar pārblīvētiem autobusiem tajos pašos sastrēgumos, un pusgadu vēlāk eksperimentu izbeidza.

Pievilina kājāmgājējus un huligānus

Tajos pašos 70. gados ASV Denvera, Kolorādo un Trentona un 1990. gadā Ostina pārliecinājās, ka bezmaksas sabiedriskais transports autovadītājiem neliek atteikties no auto. Tas gan pievilināja jaunus braucējus, taču tos, kuri iepriekš gāja kājām vai minās ar divriteni.

2002. gadā ASV Nacionālais sabiedriskā transporta pētījumu centrs pat norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports pievilina huligānu barus. Pētījumā norādīts, ka šāds piedāvājums varētu būt veiksmīgs mazām sabiedriskā transporta sistēmām viendabīgās kopienās, bet ne lielās pilsētās.

Tallinas pieredze

2013. gadā bezmaksas sabiedrisko transportu saviem iedzīvotājiem ieviesa Tallina. Pēc gada pasažieru skaits bija pieaudzis tikai par 1,2 procentiem. Ieguvums – deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums bija trīsreiz lielāks nekā parasti, kas nozīmē lielāku nodokļu guvumu pilsētai.
Vidējais viena brauciena garums samazinājās par 11,8%, kas nozīmē, ka vairāk brauc pasažieri, kas citādi uz savu galamērķi būtu gājuši kājām.

“Šo valstu pieredze un zinātniski pētījumi ļauj droši teikt – bezmaksas un lētāks sabiedriskais transports nesamazina privātā autotransporta braucienu skaitu un attiecīgi – nesamazina sastrēgumus,” secina Pilsēta cilvēkiem. Pasliktinās pat sabiedrības veselība, jo kājāmgājēji un riteņbraucēji pārsēžas autobusos.

Tikai ērts, ātrs un sastrēgumos nestāvošs sabiedriskais transports var būt pievilcīgs autovadītājiem.