Rosina būvēt tiltu starp Franciju un Lielbritāniju

Džonsons sarunā ar Makronu kā “smieklīgu” esot raksturojis situāciju, kurā abas valstis “savieno tikai viena dzelzceļa līnija”. Pagaidām ministrs ar savu ierosmi gan ir viens.

Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas birojs noliedz, ka zinātu jebko par šo rosinājumu. Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs intervijā Francijas radiostacijai "Europe 1" atturīgi izteicies: “Ikviena ideja, pat dīvaina, ir pelnījusi apsvēršanu.”
Tiltam būtu jāsavieno Duvra Anglijas dienvidrietumos un Kalē Francijas ziemeļos. Lamanša krastos esošās pilsētas šķir 35 kilometri.

Lielbritāniju un Franciju kopš 1994. gada savieno 50,5 kilometrus garais Lamanša tunelis, kas nodrošina kravas un pasažieru vilcienu pārvadājumus un autotransporta satiksmi. Tuneli 2016. gadā šķērsoja vairāk nekā desmit miljoni pasažieru, tomēr tas darbojas tikai ar 54% jaudas.

Džonsons nav pirmais, kurš piedāvā būvēt tiltu pāri Lamanšam. 1981. gadā šādu Satiksmes ministrijas projektu apsprieda Mārgaretas Tečeres valdība, tomēr atzina to par nepraktisku, jo tāds tilts traucētu kuģiem.

Arī tagad kuģniecības eksperti ir bažīgi. “Milzīgas betona struktūras būvniecība pasaulē aktīvākā kuģošanas ceļa vidū varētu radīt zināmas problēmas,” tviterī paziņojusi Lielbritānijas Kuģniecības kamera.

Lamanša tilta projektētājs, bijušais inženiertehnisko būvju institūta vadītājs Jens Fērts intervijā BBC gan paudis, ka gigantiskā būve ir pilnīgi iespējama.

Žurnāla "Jaunie civilie inženieru projekti" redaktors Deivs Pārkers piebilst, ka tiltu var uzbūvēt no divām daļām. Lamanša šaurumā vajadzētu uzcelt divas mākslīgas salas, starp kurām automaģistrāle no tilta pārietu tunelī, tādējādi netraucējot kuģiem. Paliek gan jautājums par šādas būves ietekmi uz vidi.
Patlaban garākais tilts starp divām valstīm Eiropā un arī pasaulē ir Ēresunda tilts, kas 7845 metru garumā savieno Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā.