Briti nedzīs prom pat bezpajumtniekus
Lielbritānijas Augstākā tiesa nolēmusi, ka valsts politika pret citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri palikuši bez pajumtes, ir diskriminējoša.
Divi poļi un Latvijas pilsonis Gunārs Gureckis uzvarējuši cīņā ar Iekšlietu ministriju, kad viņiem paziņots par deportāciju tikai tāpēc, ka viņi dzīvo uz ielas.
Kopumā Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā trīs miljoni Eiropas Savienības valstu pilsoņu, un gandrīz visiem ir pajumte. Premjerministre Terēza Meja atklātā vēstulē apliecinājusi, ka viņiem nav pamata bažām par nākotni.
Meja paudusi, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. “Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,” norādījusi premjerministre.
Uzreiz pēc Brexit valstī dzīvojošo eiropiešu tiesības būs ierakstītas Lielbritānijas likumos, kas tiks panākts ar izstāšanās līgumu. “Pēc tam jūsu tiesību ievērošanu uzraudzīs Lielbritānijas tiesas. Vajadzības gadījumā mūsu tiesas ņems vērā attiecīgo ES tiesas lēmumu praksi,” sola Meja.
Ar Eiropas Komisiju panākta vienošanās, ka saskaņā ar Lielbritānijas tiesībām tiks ieviests jauns pastāvīgais statuss Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem.
“Ja jūs jau esat uzturējušies Lielbritānijā piecus gadus bez pārtraukuma, tad brīdī, kad mēs atstāsim ES – 2019. gada 29. martā, jums būs tiesības iegūt pastāvīgo statusu. Savukārt tad, ja esat šeit uzturējušies mazāk nekā piecus gadus, jūs varēsiet šeit palikt, līdz būsiet sasnieguši pastāvīgā statusa iegūšanai nepieciešamo piecu gadu termiņu,” teikts vēstulē.
Arī pēc Brexit šiem imigrantiem varēs pievienoties gan pašreizēji dzīvesbiedri, gan neprecētie partneri, bērni, apgādājamie vecāki un vecvecāki, arī bērni, kas pēc 2019. gada 29. marta būs dzimuši vai adoptēti ārpus Lielbritānijas. Tiesības uz veselības aprūpi, pensijas un citu pabalstu noteikumi paliks tādi paši kā tagad.