Briti aizejot samaksās 40-45 miljardus

Pēc Lielbritānijas un Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās par Brexit nosacījumiem britu amatpersonas pavēstīja, ka šis skaitlis ietver regulārus maksājumus ES budžetā līdz 2020. gadam, līdz šim neizmaksātos apsolītos maksājumus un pensijas ES amatpersonām.

Sarunās panākts “apmierinošs progress” arī pārējos divos svarīgākajos izstāšanās jautājumos. Britu premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka “stingrā robeža” starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Brexit netiks atjaunota, turklāt Ziemeļīrijā turpinās darboties ES normas, saglabājot šīs karalistes daļas biznesam brīvu pieeju pārējai Lielbritānijai.

Meja apliecinājusi, ka šobrīd Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi un arī līdz 2019. gada 29. martam iebraukušie “varēs dzīvi turpināt kā līdz šim”. Viņu tiesības tikšot fiksētas Lielbritānijas likumos, kuru ievērošanu uzraudzīs britu tiesas.
“Tās ir grūtas sarunas, taču tagad esam panākuši pirmo izrāvienu,” paudis EK prezidents Žans Klods Junkers. “Esmu apmierināts ar panākto taisnīgo vienošanos.”
EK iesaka bloka dalībvalstīm pāriet uz Brexit otro fāzi, kurā spriedīs par turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc aiziešanas no bloka 2019. gada martā un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Gaidāms, ka pārejas periods ilgs divus gadus, kuru laikā Lielbritānija vēl paliks ES muitas ūnijā un kopējā tirgū, kaut gan tā vairs nedarbosies bloka institūcijās un tai vairs nebūs balsstiesību.

Ir pamats uzskatīt, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas pamatinteresēm, norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Latvijas un ES interesēs būtu maksimāli ciešas attiecības ar Lielbritāniju visās jomās arī pēc Brexit.