Turcijas ministrs izsaka, kas ir lielākie draudi ES

Lekcijā Igaunijas Ārlietu ministrijā Čeliks sacīja, ka lielākos draudus ES rada galēji labēji uzskati un cilvēki, kam ir šādi uzskati, jo viņi nepieņem ES tādu, kāda tā ir, un grauj bloka pamatvērtības, piemēram, likuma varu, demokrātiju un plurālismu.

Kā piemēru ministrs minēja to, ka izplatās viedoklis, ka migranti ir ienaidnieki, kā arī šogad notikušās parlamenta vēlēšanas Vācijā un Nīderlandē, kur līdz šim nebijušus panākumus guva galēji labējās partijas.

Ministrs aicināja Eiropas centriskās partijas uz principiālu nostāju pret galēji labējām idejām, piebilstot, ka situācijās, kad tiek noslēgta politiska alianse ar galēji labējiem, var tikt pazaudēts ES ētiskais pamats.

Turcija nevēlas Eiropas atgriešanos pirmskara laikos, norādīja Čeliks, aicinot ES reformēt sevi, lai izvairītos no jauna galēji labējā viļņa.

Ministrs norādīja, ka arī Turcija ir piedalījusies ES demokrātisko vērtību aizsardzībā, sākot uzņemt patvēruma meklētājus, lai mazinātu migrantu krīzi.

Patvēruma meklētāju skaits Turcijā ir sasniedzis 3,5 miljonus. Ja Turcija nebūtu viņus uzņēmusi, Eiropas ekstrēmisti būtu varējuši vēl vairāk izmantot situāciju savā labā, sacīja Čeliks.

Viņš aicināja ES cīnīties pret ekstrēmiem uzskatiem un palikt atvērtai, tostarp, palikt atvērtai paplašināšanai. Kad ES paplašināšanās apstāsies, spēkā pieņemsies separātistu un nacionālistu kustības. Tādēļ ES jāievēro savas ētiskajām vērtībām un jāturpina iestāšanās sarunas ar Turciju, sacīja Čeliks.

Runājot par Turcijas iespējamo iestāšanos ES, Čeliks pauda pārliecību, ka no tās iegūs abas puses.
Turcija sāka iestāšanās sarunas ar ES 2005.gadā, taču tās virzās uz priekšu ļoti lēni.

Čeliks uzsvēra, ka Turcija ir Eiropas valsts un neatņemama Eiropas daļa, ja runā par ekonomiku, drošību un aizsardzību. Turklāt ekonomikas ziņā Turcija ir labākā stāvoklī nekā vairākas ES valstis un var veicināt ES kļūšanu par globālu lielvaru, viņš piebilda.

Čeliks sacīja, ka iestāšanās sarunu laikā Turcijai veltītā kritika lielākoties bijusi politiska rakstura, un augstas amatpersonas vairākās ES dalībvalstīs sacījušas viņam, ka Turciju nevēlas uzņemt ES, jo vairums tās iedzīvotāju ir musulmaņi un bloka lielvaras baidās no savas ietekmes samazināšanās, ja Turcija kļūtu par ES dalībvalsti.

Ministrs sacīja, ka ES nekļūs par globālu spēlētāju bez plurālisma, piebilstot, ka plurālisms arī atņemtu reliģiskajiem ekstrēmistiem, tādiem kā "Islāma valsts", ieročus, ko tie izmanto pret saviem ienaidniekiem.

Čeliks sacīja, ka Turcija, ja iestātos ES, arī palīdzētu novērst krīzes. Viņš pauda pārliecību, ka tad, ja Turcija būtu pievienojusies ES pirms desmit gadiem, šādas migrantu krīzes nebūtu un nebūtu parādījusies arī "Islāma valsts".
Tomēr ministrs uzvēra, ka Turcija var turpināt iet pati savu ceļu un līdz šim tai izdevies sasniegt savus mērķus.