Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis svin 85.dzimšanas dienu
foto: BNS Foto/Scanpix/LETA
"Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" goda priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis.
Pasaulē

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis svin 85.dzimšanas dienu

LETA

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs, partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" goda priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis trešdien svin 85.dzimšanas dienu.

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vad...

Landsberģis vadīja Lietuvas Augstāko padomi, kad tā 1990.gada 11.martā pieņēma aktu par valstiskās neatkarības atjaunošanu, bet turpmāko divu gadu laikā Lietuva viņa vadībā izturēja Maskavas spiedienu, ekonomisko blokādi, nostiprināja savu valstiskumu un iemantoja starptautisku atzīšanu.

Sveicot Landsberģi dzimšanas dienā, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvērusi, ka viņa personībā "ietilpst ļoti daudz Lietuvas - sākot no godājamas dzimtas, kas dažādos laikos turējusi dārgu un aizstāvējusi lietuviskumu, līdz visā pasaulē pazīstamam vārdam".

"Tas ir vārds, kas allaž tiek pieminēts līdzās "Sajūdim" un Baltijas ceļam, 1990.gada 11.martam un 1991.gada 13.janvārim, vārds, kas ieguvis īpašu svaru," teikts viņas apsveikumā.

Pēc Grībauskaites teiktā, tikai pats Vītauts Landsberģis patiesi zina, ko nozīmēja uzņemties līdera atbildību tajās vēsturiskajās dienās.

"Šo vēsturi profesors Vītauts Landsberģis joprojām turpina veidot - kā retais no politiķiem, sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem reaģējot uz visu, kas ir svarīgs mūsu valstij, ar savu dzīvo, dzirksteļojošo domu neatstājot vienaldzīgu nevienu, sniedzot skaidru vērtējumu tagadējai politikai un palīdzot tai atgūt svarīgākos orientierus," uzsvērusi prezidente.

Politiķis, sabiedriskais darbinieks, publicists, muzikologs, mākslas, mūzikas un kultūras vēsturnieks, vairāk nekā 30 grāmatu autors Vītauts Landsberģis dzimis Kauņā 1932.gada 18.oktobrī. Beidzis Viļņas konservatoriju, 1969. gadā aizstāvējis disertāciju par izcilā lietuviešu komponista Mikalojus Konstantina Čurļoņa daiļradi. 1988.gadā ievēlēts Lietuvas atmodas kustības - "Sajūža" - iniciatīvas grupā, no 1988. līdz 1990.gadam bijis "Sajūža" priekšsēdētājs.

1990.gada 11.martā tika ievēlēts par Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju un vadīja parlamenta sēdi, kurā tika pasludināta Lietuvas vēsturiskās neatkarības atjaunošana. Saskaņā ar Lietuvas pagaidu konstitūciju kļuva par valsts vadītāju un pildīja šos pienākumus līdz 1992.gadam. No 1992. līdz 1996.gadam bija Lietuvas Seima spīkers, turpmākajos gados - Seima un vēlāk Eiropas Parlamenta deputāts.