Turki atraduši īsto Santa Klausa kapu

Kaps uziets Svētā Nikolaja baznīcas pazemes telpās Demrē Antaljas dienvidrietumu provincē. Demri uzcēla uz senās pilsētas Miras drupām, kur svētais kalpojis par bīskapu un miris. Pētnieki stāsta, ka kaps ir labi saglabājies, taču ieeja ir aizmūrēta, tāpēc pagaidām jāizmanto datortomogrāfija un ģeoradars.

Līdz šim uzskata, ka lielāko daļu Nikolaja pīšļu 1087. gadā pievāca itāļu tirgoņi, kad Miru pēc Bizantijas sakāves iekaroja tjurki – Seldžukīdu dinastija. Šīs relikvijas glabājas Itālijā, Bari pilsētā. Atlikušo paņēma venēcieši, un šī daļa tagad glabājas Svētā Nikolaja katoļu baznīcā Lido salā Venēcijā.

Šā gada maijā pirmo reizi 930 gadu laikā pīšļus izveda ārpus Bari – tos nogādāja Krievijā, kur ļaudis stāvēja kilometriem garās rindās, lai pieskartos zārkam ar svētajām atliekām.
Tomēr turku arheologs Džemils Karabairams laikrakstam "Hürriyet" apgalvo, ka eksperti, analizējot senus dokumentus, secinājuši, ka pīšļi Bari ir no kāda cita svētā.

Krievijas Pareizticīgajā baznīcā gan šo paziņojumu neuztver nopietni.
Svētais Nikolajs (pēc leģendām dzimis ap 270. gadu, miris 343. gada 6. decembrī) pasaulē nācis turīgā ģimenē Romas impērijas Pataras pilsētā Vidusjūras krastā, no kuras saglabājušās drupas mūsdienu Turcijā, Antaljā.

Būdams bīskaps, Nikojs materiāli palīdzējis ļaudīm, dažkārt to darījis slepeni, no kā radusies Ziemassvētku dāvināšanas tradīcija. Viņš arī vadījis vairāku pagānu tempļu, tostarp Artemīdas tempļa Efesā, nopostīšanu.

Svētā Nikolaja dāsnums laika gaitā apauga ar leģendām, līdz holandiešu kolonisti Amerikā radīja Sintaklāsu – tēlu, kas pārtapa Santa Klausā. Turpretim krievu salavecim ar to nav nekāda sakara, šajā gadījumā saknes nāk no slāvu mitoloģijas.