Junkers un Barnjē paziņo, ka "Breksita" sarunās nav panākts pietiekams progress
Sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nav gūts pietiekams progress, lai varētu sākties nākamā sarunu fāze, otrdien paziņojuši Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un EK sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
Pirms uzstāšanās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Junkers un Barnjē paziņoja, ka, neskatoties uz četrām sarunu kārtām, nav panākts pietiekams progress būtiskākajos jautājumos, kas jāatrisina, pirms sarunas var turpināties.
Tas liedz EK, kas risina sarunas ES vārdā, rekomendēt ES līderiem pāriet uz sarunām par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES.
"Mēs vēl neesam panākuši pietiekamu progresu," paziņoja Junkers.
"Līdz šim es nevaru sacīt, ka esam gatavi ieiet otrajā sarunu fāzē," viņš piebilda.
Runājot par ES un Lielbritānijas pilsoņu tiesību aizsardzību, Junkers uzsvēra, ka nepieciešams vienoties par Eiropas Tiesas lomu, norādīja Junkers.
Viņš atzinīgi novērtēja Lielbritānijas valdības nostāju, ka tai ir finansiāli pienākumi, bet piebilda, ka "sātans, kā vienmēr, mājo sīkumos".
Pievēršoties Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumam, Junkers sacīja, ka risinājumam jābūt saskaņā ar ES tiesībām un 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar kuru tika izbeigts trīs desmitgades ilgušais vardarbīgais starpkopienu konflikts.
EP locekļi pēc Junkera un Barnjē uzstāšanās pieņēma rezolūciju, kurā ES līderi aicināti atlikt lēmuma pieņemšanu par pievēršanos "Breksita" sarunās turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp ES un Lielbritāniju.
ES dalībvalstu līderi 19. un 20.oktobrī sapulcēsies uz samitu, lai lemtu par to, vai pāriet sarunās uz nākamo fāzi.
Rezolūciju EP atbalstīja 557 deputāti. Pret to balsoja 82 politiķi, bet 29 no balsošanas atturējās.
Lai gan balsojums nav saistošs, tas atspoguļo pašreizējo situāciju EP, kam būs jāapstiprina gala vienošanās, kas tiks panākta starp Lielbritāniju un ES.
Eiropas Parlamenta lielākās - Tautas partijas - frakcijas līderis Manfrēds Vēbers uzsvēra, ka, viņaprāt, pašreiz svarīgākais jautājums ir, kas runā Lielbritānijas valdības vārdā.
"Es domāju, ka galvenais jautājums pašreiz ir: Kam man zvanīt Londonā? Kurš runā valdības vārdā?" sacīja Vēbers, aicinot ieviest skaidrību šajā jautājumā.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons nesen nāca klājā ar izteikumiem, kas bija pretrunā ar premjerministres Terēzas Mejas nostāju.
"Lūdzu, atlaidiet Džonsonu, jo mums nepieciešama skaidra atbilde par to, kurš ir atbildīgs par Lielbritānijas nostāju," sacīja Vēbers, aicinot Meju pirmajā vietā likt valsti un tautu, nevis partiju.
Tikmēr EP liberāļu grupas vadītājs un EP "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads uzteica neierasto vienotību ES institūciju vidū jautājumā par "Breksitu".
"Parlaments un padome vienreiz - jāsaka, savā politiskajā dzīvē es to nekad neesmu pieredzējis - stāv pāri valstu domstarpībām, pāri paklausībai partijām, un patiešām kopā ar sarunvedējiem aizstāv pilsoņu intereses visās 27 dalībvalstīs," sacīja Ferhofstads.
