Arheologi beidzot atklājuši Ēģiptes Lielās piramīdas noslēpumu
Arheologiem beidzot izdevies atrast pierādījumus tam, kā ēģiptieši 2600. gadā pirms mūsu ēras spējuši uzcelt Gīzas plakankalnes kompleksā ietilpstošo Lielo piramīdu, kas celta, izmantojot 170 tūkstošus tonnas ar akmens bluķiem, vēsta “News.com”.
Jau izsenis pētniekiem Gīzas piramīdu celtniecības process bijis liela mistērija – kā cilvēki bronzas laikmetā spējuši radīt tik neatkārtojamu objektu, kas līdz pat šai dienai ir viens no pasaules septiņiem brīnumiem.
Arheologiem izdevies atklāt, ka senie ēģiptieši piramīdas celtniecībai paredzētos akmens bluķus no 800 kilometru attālās kaļķakmens ieguves vietas transportējuši ar koka laivām pa īpaši izveidotiem kanāliem Nīlas upē. Turklāt, laivas bijušas sasietas ar virvēm, liecina arheologu atrastais papirusa gabals.
Papiruss pagaidām ir vienīgais faktiskais pierādījumus, kurā parādīts Gīzas piramīdu celtniecības process. Tajā detalizēti paskaidrots, kā akmens tika pārvietots no kaļķakmens ieguves, izmantojot bronzas laikmeta ūdens ceļus.
Tiek uzskatīts, ka atrastā papirusa autors ir seno ēģiptiešu būvdarbu vadītājs.
Lielā piramīda, saukta arī par Heopsa piramīdu, ir lielākā un komplicētākā no visām Senās Ēģiptes civilizācijas, pat visas pasaules būvēm. Tā visos laikos ir izsaukusi nedalītu izbrīnu un radījusi visdažādākās teorijas par tās būvēšanas apstākļiem.
