Merkeli gaida smagas koalīcijas sarunas

Kā jau ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas visos 299 vēlēšanu apgabalos, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada.

Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd gan ir konservatīvo partneri Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā", cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu.

Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā.

Merkele jau noraidījusi iespēju veidot mazākuma valdību, taču viņa atteicās prognozēt, vai jauno kabinetu izdosies izveidot līdz gada beigām.

"Mans nolūks ir panākt Vācijai stabilu valdību," pēcvēlēšanu nakts televīzijas diskusijā, kurā piedalījās visu parlamentā iekļuvušo partiju līderi, uzsvēra kanclere.

Tikmēr SPD jau noraidījusi iespēju palikt līdzšinējā "lielajā koalīcijā". "Ir pilnīgi skaidrs, ka vēlētāji mūs aizraidījuši opozīcijā," atzina sociāldemokrātu līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs, nosaucot vēlēšanu rezultātus par "smagiem un sarūgtinošiem".

Tādējādi vienīgā iespēja, kas atlikusi Merkelei, lai izveidotu vairākuma valdību, ir iesaistīties koalīcijas sarunās ar CDU/CSU tradicionālajiem partneriem brīvajiem demokrātiem (FDP), kas vēlēšanās ieguvuši 10,7% balsu, un "zaļajiem", par kuriem balsojuši 8,9% vāciešu.

Šāda Vācijā vēl nepieredzēta trejsavienība jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem jaunajā Bundestāga sasaukumā, kurā būs aptuveni 700 vietas, varēs nodrošināt nelielu vairākumu.

Liecinot par grūtībām, kādas gaida Merkeli koalīcijas sarunās, starp FDP, "zaļo" un CSU līderiem visai asas debates izcēlās jau pēcvēlēšanu nakts televīzijas raidījumā.

Arī "zaļo" Bundestāga frakcijas vadītāja Katrīna Gēringa-Ekarte atzina, ka sarunas būs smagas, un brīdināja, ka "mēs neesam viegli [sarunu] partneri".

Savukārt Merkele atzina, ka CDU/CSU spēs atgūt zaudētos vēlētājus, kuri pieslējušies AfD, vienīgi "uzklausot viņu rūpes un bailes, bet, pirmkārt, īstenojot labu politiku".

Arī CSU, kas kandidātus izvirza vienīgi Bavārijā, salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām piedzīvojusi atbalsta kritumu, un tās līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers uzsvēra, ka tagad CDU/CSU ir jāreaģē uz "labējo flangu", atkal atgriežoties pie savas konservatīvās ideoloģijas, kas lielā mērā atmesta, partijai Merkeles vadībā pārvietojoties uz politiskā spektra centru.

Aptuveni 21% no AfD vēlētājiem aptaujās atzinuši, ka iepriekšējās vēlēšanās 2013.gadā balsojuši par CDU/CSU.

AfD, kuru jaunajā Bundestāga sasaukumā pārstāvēs aptuveni 90 deputāti, īpaši lielu atbalstu bauda savulaik komunistu jūgā bijušajā Austrumvācijā, kur, piemēram, Saksijā eiroskeptiķi, iegūstot 27% balsis, pat apsteiguši konservatīvos.

"Mēs to paveicām. Mēs mainīsim valsti," komentējot vēlēšanu rezultātus, paziņoja partijas līdzdibinātājs Aleksdandrs Gaulands, brīdinot, ka Merkelei jābūt gatavai "viņas medībām".

Kamēr lielākās tradicionālās partijas šajās vēlēšanās piedzīvojušas vēsturisku atbalsta kritumu, starp ieguvējiem līdz ar AfD ir arī FDP, kas sava jaunā enerģiskā līdera Kristiāna Lindera vadībā spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā.

Pēc pagājušās vēlēšanās ciestajiem zaudējumiem savas pozīcijas nostiprinājusi arī kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie"), kas šogad izcīnījusi 9,2% balsu, un "zaļie", kas 2013.gadā piedzīvoja vairāk nekā divu procentpunktu lielu atbalsta kritumu.