Ziņojums: bez imigrācijas Igaunijai draud nācijas izmiršana
Bez imigrācijas Igaunija nespēs saglabāt pašreizējo iedzīvotāju skaitu, un valstij jau tagad ir jāizlemj, vai tā vēlas pārvaldīt imigrāciju tā, lai no tās visvairāk iegūtu, vai arī vēlas tikai reaģēt uz imigrācijas gaitu, liecina jaunākais ziņojums, kas ceturtdien prezentēts Igaunijas parlamentā.
Ziņojuma autori norādījuši, ka Igaunijai ir jāizstrādā proaktīva politika, kā risināt iedzīvotāju skaita samazinājuma, migrācijas un integrācijas problēmu, ziņu aģentūru BNS informēja Igaunijas Sadarbības padomē.
Cilvēkresursu attīstības ziņojumu "Igaunija migrācijas laikmetā" sagatavoja vairāk nekā 40 zinātnieku. Tā redaktors ir Tartu Universitātes Ģeogrāfijas nodaļas Migrācijas un urbānās izpētes centra profesors Tīts Tammaru. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta migrācijas, transnacionālisma, sabiedrības saliedētības, Igaunijas iedzīvotāju skaita, valodas un kultūras saglabāšanas jautājumiem.
Ziņojumā secināts, ka pašlaik Igaunijā un pasaule piedzīvo jaunu migrācijas laikmetu, kurā migrācija ne tikai ir ļoti izplatīta, bet ir mainījies tās raksturs, un cilvēku migrācijas galamērķi ir vietas ar augstāku labklājības līmeni.
Autori norādīja, ka pēdējo 25 gadu laikā Igaunijas labklājības līmeņa pieaugums bijis viens no straujākajiem Eiropā, izglītības un veselības aprūpes līmenis Igaunijā atbilst valstīm ar augstu labklājības līmeni, bet turības ziņā Igaunija atpaliek no citām labklājības valstīm, turklāt valstī joprojām ir augsts nevienlīdzības līmenis.
Labklājības uzlabošanās ir palielinājusi imigrāciju Igaunijā, ko īpaši no trešajām valstīm. 2015.gadā pirmo reizi 25 gadu laikā imigrantu skaits Igaunijā pārsniedza emigrantu skaitu.
Vienlaikus ziņojuma autori uzsvēruši, ka ne visi iedzīvotāji Igaunijā pilnībā spēj izbaudīt labklājību, jo īpaši tas attiecas uz nekvalificētiem strādniekiem un nomaļākos reģionos dzīvojošajiem. Tas joprojām esot galvenais iemesls emigrācijai uz Somiju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur dzīves līmenis ir augstāks.
Ja emigrācija saglabāsies lielāka nekā imigrācija un dzimstības līmenis saglabāsies zems, līdz 21.gadsimta beigām Igaunijas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz nepilniem 800 tūkstošiem, liecina ziņojuma autoru aplēses. Vienā no aprēķiniem lēsts, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits pieaugs tikai tad, ja nākamo 30 gadu laikā katrai sievietei būs vismaz divi bērni un uz dzīvi Igaunijā ieradīsies ap 200 tūkstošiem imigrantu.
Ziņojuma autori norādījuši, ka iedzīvotāju skaits valstī saglabāsies, ja tiks uzlabota gan ģimenes, gan migrācijas politika, vienlaikus uzsverot, ka pašreizējo iedzīvotāju skaitu bez imigrācijas nevar saglabāt, tādēļ ziņojuma autori iesaka izstrādāt migrācijas stratēģiju, lai detalizēti izvērtētu visus valsts galvenos migrācijas politikas mērķus.
Tāpat tajā secināts, ka igauņu valodā runājošo un krievvalodīgo sociālā saliedētība ir vāja. Kā viens no iemesliem tam minēts bērnudārzu un skolu ar atšķirīgu darba valodu sistēma, kas bērnus sadala divās nošķirtās pasaulēs atkarībā no valodas, kādu izmanto to ģimenē.
Eiropas valstu pieredze rāda, ka kvalificētu un nekvalificētu darbinieku masu imigrācija var strauji aizpildīt nepieciešamās vakances, bet tas saasina ieilgušas sociālās saliedētības problēmas valstīs, tādēļ pētījuma autori ieteikuši Igaunijai strādāt, lai apvienotu pašlaik paralēli pastāvošās sabiedrības grupas, kas sašķēlušās valodas vai etnisku apsvērumu dēļ. Pētnieki iesaka sākt ar bērnudārzu un skolu saliedēšanu.
Atsevišķa nodaļa ziņojumā ir atvēlēta transnacionālismam, kad atvērtā pasaulē cilvēku dzīvesvieta un darbavieta nereti neatrodas vienā valstī, kas valstīm liek risināt pilsonības, nodokļu un sociālās labklājības jautājumus.
Pētnieku galvenais ieteikums Igaunijai ir izstrādāt migrācijas un cilvēkresursu stratēģiju.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ziņojuma priekšvārdā paudusi pārliecību, ka Igaunija ir vislabāk sagatavotā valsts pasaulē uzņemt migrējošos darbiniekus un uzturēt kontaktus ar saviem pilsoņiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs.
"Mums ir jāspēj sniegt mūsu ceļojošajiem pilsoņiem nepārtrauktu saziņu ar valsti, iespēju maksāt nodokļus un būt sabiedrības drošības tīklā, piemēram, veselības apdrošināšanas un pensiju sistēmā, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas pasaulē. Ja mēs to pašu spēsim piedāvāt arī elektroniskās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem, mēs 21.gadsimta otrajā pusē noteikti būsim viena no veiksmīgākajām valstīm pasaulē," viņa norādīja.
Igaunijai ir jāsniedz visiem saviem iedzīvotājiem laba izglītība un veselības aprūpe, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī ir jānodrošina, ka visi bērni spēj mācīties skolā, kur mācību valoda ir igauņu, aicināja prezidente.
Kaljulaida arī aicināja skaidri definēt Igaunijas iedzīvotāju uzvedības un paražu kodeksu. Viņa norādīja, ka Igaunijas sabiedrība ir atvērta citām kultūrām un tradīcijām, tomēr būtu jādefinē tieši tās sabiedrībai raksturīgais, lai vietējie justos kā mājās un iebraucēji zinātu, kādas tradīcijas un normas ir jāpārņem konkrētajā sabiedrībā.
