Lietuvā ieradies ASV aizsardzības ministrs Matiss
Lietuvā otrdienas vakarā ieradies ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, ar kura vizīti ASV jaunā administrācija vēlas parādīt savas saistības pret Baltijas valstu drošību saistībā ar bažām par Krievijas ārpolitiku.
Trešdienas rītā Matisam Viļņā paredzēta tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Baltijas valstu aizsardzības ministriem, bet pēc tam viņš dosies uz Pabradi Lietuvas centrālajā daļā, kur apmeklēs ASV un citu NATO dalībvalstu karavīrus, kas izvietoti Lietuvā.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO šogad katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvieto ap 1000 karavīru lielu sabiedroto bataljonu. Atsevišķā operācijā ASV reģionā izvietojušas 3500 karavīru un gandrīz 100 tanku.
Pirms vizītes Matiss paziņoja, ka NATO klātbūtne Baltijas valstīs ir palīdzējusi nodrošināt stabilitāti.
"Es vēlos redzēt, kā klājas Vācijas kaujas grupai, sazināties ar dažu valstu līderiem un izrādīt cieņu par to, ko viņi dara un garantēt, ka mēs saglabājam ļoti redzamu NATO klātbūtni, jo mēs pamatā mēģinām samazināt iespēju, ka kāds pārrēķināsies, un iegūt laiku, lai diplomāti varētu atjaunot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs," ASV aizsardzības ministrs sacīja žurnālistiem Dānijā.
Matiss, kurš iepriekš bija ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks un bija atbildīgs par ASV vadīto karu Irākā un Afganistānā, Viļņā ieradās no Dānijas. Viļņas lidostā viņu otrdienas vakarā sagaidīja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
No Lietuvas trešdienas pēcpusdienā ASV aizsardzības ministrs dosies uz Londonu.
Lietuvas amatpersonas sagaida, ka ASV izlems par pastāvīgu karavīru izvietošanu un palīdzību Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā, kā arī lēmumu pieņemšanas procesa NATO paātrināšanu.
Pērn satraukuma vilni Austrumeiropā izraisīja Donalda Trampa, kurš novembrī tika ievēlēts ASV prezidenta amatā, izteikumi priekšvēlēšanu kampaņas laikā, ka NATO ir novecojusi un aizsardzības palīdzība būtu jāsasaista ar valstu aizsardzības izdevumiem. Vēlāk gan viņš mainīja savu viedokli par NATO, tomēr turpina uzsvērt, ka sabiedrotajiem Eiropā ir jāpalielina savi aizsardzības izdevumi, bet aliansei ir vairāk jākoncentrējas uz cīņu pret terorismu.
Runājot par NATO noteikto mērķi aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko izpilda vien dažas alianses dalībvalstis, Igaunija jau vairākus gadus aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP, bet Latvija un Lietuva šo mērķi plāno sasniegt nākamgad.
