Zvērīgā noziegumā vainotais Egidijs tikai pirms mēneša dabūja pistoli. Psihiatri dīvainības nemanīja

Cita starpā kriminālistikas eksperti kopā ar psihiatriem un žurnālistiem spriež par ieroču atļauju likumu Lietuvā. Noskaidrojies, ka 26 gadus vecais Egidijs Anupraitis pie ieroča tika vien pirms mēneša, un komisijai nebija nekādu aizdomu par to, ka jaunajam cilvēkam varētu būt problēmas ar nestabilu psihi, raksta Delfi.lt.

Tie cilvēki, kuri vēlas saņemt ieroču nēsāšanas atļauju, itin mierīgi varot samelot ārstiem. Paši Lietuvas ārsti atzīst - pārbaudes "nav nopietnas".

Kriminālās psiholoģijas eksperte Ilona Laurinaite savukārt aicina pievērst uzmanību, ka Egidijs tikai nupat bija atgriezies dzimtenē no Lielbritānijas, kur mācījās universitātē, apgūstot ķīmiju un nannozinātnes. Viņam bija lieli plāni par spožu nākotni, taču, atgriežoties Gaižēnos, nācies sākt strādāt par visparastāko apsargu firmā, kurā jau strādāja viņa tēvs (viens no nošautajiem).

Būdams apsargs, Egidijs pieteicies ieroča nēsāšanas atļaujai un tā viņam arī piešķirta. "Policijai nešķita, ka ir kādi šķēršļi. Protams, varbūt viņš Liverpūlē ir bijis saistīts ar psihiatriem, taču mums nav tādas informācijas apmaiņas. Ja vien speciāli neizvaicā," bet Egidija gadījums nav šķitis tik aizdomīgs, lai to darītu. Komisija nemanīja nekādas novirzes viņa prātā, uzvedībā un psihē.

Eksperte Laurinaite spriež, ka jaunietis, visticamāk, bijis nomākts vides maiņas dēļ: viņam nācies savus lielos ķīmiķa sapņus iemainīt pret dzīvi nabadzīgajā miestā un jāstrādā visparastākais darbs. Tas, iespējams, bijis viens no iemesliem, kādēļ Egidijs apšāvis savu ģimeni - māti, tēvu, vecmāmiņu, tēva brāli. Izdzīvojis tikai vectēctiņš, kuram lode trāpījusi kājā.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Lietuvā oficiāli izdotas 168 408 ieroču nēsāšanas atļaujas. Pagājušajā gadā 20 cilvēkiem atļauja anulēta, jo pienākusi informācija no psihiatriem par personas veselības stāvokļa izmaiņām.

Ik pēc 5 gadiem visiem ieroču turētājiem notiek atkārtotas pārbaudes, taču arī tām ir vairāk formāla nekā jēgpilna nozīme. "Tie 15-20 minūšu testi nenozīmē neko, pat ārsti to atzīst. Psihiatri var tikai cerēt uz cilvēka godīgumu, aizpildot anketas. Viņi bieži mēģina krāpties, melot un izlikties labāki, nekā ir," par šīm pārbaudēm teic Viļņas Garīgās veselības centra direktors Martins Martsinkavičus.

Viņš arī norāda, ka pēdējos gados palielinājies to cilvēku skaits, kas atgriezušies mājās no emigrācijas. Jaunieši, kuri tur mācījušies, atgriežas mājās un jūtas sliktāk.

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka Egidijs Anupraitis par slaktiņu ir nerunīgs. Mājās esot bijis, taču neatceras, ka būtu šāvis. Pirmajās pratināšanās savu vainu Anupraitis noliedzis.