Skandināvijā avīzes vairs nepublicēs 1. aprīļa jokus

Zviedrijas laikraksta "Smalandsposten" galvenais redaktors Magnuss Kārlsons laikraksta tīmekļa vietnē pavēstīja, ka nevēlas, lai avīzes zīmols tiktu izplatīts ar nepatiesu stāstu palīdzību.

"Mēs strādājam ar īstām ziņām. Pat 1.aprīlī," viņš piebilda.

Viltus ziņu fenomens plaši kļuva pazīstams pērn notikušo ASV prezidenta vēlēšanu laikā, un tas vēl vairāk nostiprinājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps savā pirmajā preses konferencē uzkliedza telekanāla CNN reportierim: "Jūs esat viltus ziņas!"

Zviedrija kļuva par viltus ziņu upuri februārī, kad ASV telekanāls "Fox News" intervēja "drošības un aizsardzības ekspertu", bet vēlāk izrādījās, ka tas ir ASV krimināli sodīts cilvēks, kuram nav saistības ar Zviedrijas drošības dienestiem, vēstīja Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter".

Tagad vairāki laikraksti, tostarp "Dalarnas Tidningar", "Hallpressen" un "Vasterbottens-Kuriren", atteikušies no 1.aprīļa jokiem.

"Vēsturiski mums ir bijuši superveiksmīgi 1. aprīļa joki. Tomēr, ņemot vērā debates un diskusijas par mediju uzticamības saistīšanu ar viltus ziņām, mēs to šogad nevēlamies darīt," aģentūrai TT pavēstīja "Vasterbottens-Kuriren" galvenais redaktors Ingvars Nēslunds.

Laikraksta "Jonkopings-Posten" galvenais redaktors Ēriks Bergers pavēstīja aģentūrai AFP, ka viņa vadītā avīze 1.aprīļa izdevumā rakstīs, kāpēc viņi nepublicē jokus.

Norvēģijā tādas lielas mediju organizācijas kā sabiedriskā raidorganizācija NRK, laikraksti "Aftenposten", VG un "Dagbladet" arī atmetuši šo tradīciju.

NRK vēstīja, ka arī reģionālas nozīmes laikraksti sekos šim piemēram.

Laikraksta "Bergens Tidende" redaktors Eiulfs Jerteness norādīja NRK, ka "viltus ziņu izplatības klimata apstākļos mēs pieļautu kļūdu", 1.aprīlī publicējot jokus.

Laikraksta "Drammens Tidende" redaktore Kristina Monstada piebilda, ka ""Drammens Tidende" rakstītajam ir jābūt patiesam".