Krievijā par Ķīnas tūristiem nepriecājas - ēd pie savējiem, muzejos nemaksā
Latvijas Ekonomikas ministrija, Investīciju un attīstības aģentūra un Satiksmes ministrija izstrādā speciālu piedāvājumu Ķīnas tūristiem. Tikmēr Krievijā par Ķīnas tūristu trūkumu nesūdzas ¬– un nepriecājas.
Kāpēc? Vai tad tūristi neatstāj naudu viesnīcās, restorānos, muzejos? Krievijas gidi uz to atbild, ka izdevīgāk apkalpot desmit viesus no Eiropas, nevis tūkstoti ķīniešu. Šādai nostājai nav nekāda sakara ar rasismu, bet biznesa pieredzi.
Pēc saviem likumiem
To intervijā "Radio Svoboda" izklāstījušas Sanktpēterburgas ķīniešu valodas gidu-tulku asociācijas prezidente Viktorija Bargačeva, viņas vietniece Poļina Rusakova un organizācijas biedre Jana Savicka.
Ķīniešu tūrisms jau sen ir kļuvis par starptautiskās ekonomikas fenomenu, kas darbojas pēc saviem likumiem, saka Bargačeva. Piemēram, Taizeme nesen paziņojusi, ka valsts tikpat kā neko neiegūst no ķīniešu tūristiem, kaut gan visi avioreisi ir izpārdoti un pludmales pilnas. Līdzīga situācija vērojama Krievijā.
Ēd pie savējiem, muzejos nemaksā
Kā piemēru Bargačeva min ķīniešu vidū iecienīto Novgorodu. Vietējie uzņēmēji un muzeji bija pārliecināti, ka būs gan jaunas darba vietas, gan peļņa un nodokļi.
“Patiesībā viss aprobežojas tikai ar ēdināšanu,” saka Rusakova. “Ekskursiju apkalpošana ir tikai apskate no ārpuses un no Pēterburgas atbraukušā gida stāstījums, tā ka vietējais gids viņiem nav vajadzīgs. Viesnīca arī nav nepieciešama – tā ir vienas dienas ekskursija. Bet ēdināšana notiek ķīniešu restorānos. Tā ka tās ir darba vietas tikai ķīniešu diasporai, nevis vietējiem iedzīvotājiem.” Arī pašu braucienu organizē Ķīnas firmas, pēc asociācijas datiem, Krievijas uzņēmumiem tiek tikai 20% ķīniešu.
Interesanti, ka, piemēram, Novgorodas Kremlī individuālajiem apmeklētājiem ieeja ir bez maksas, bet grupām jāpērk biļetes un gida pakalpojumi. Taupīgie ķīnieši gluži vienkārši ieiet pa vienam un nemaksā. “Vienīgais ieguvējs ir ķīniešu pseidouzņēmējs, kurš pagrīdē atvēris restorānu. Vairāk neviena rubļa Novgorodā nepaliek,” sašutusi ir Bargačeva.
Pavārs par gidu
Gidiem ir nepieciešama licence, un retu reizi varas iestādes viņus pārbauda. Tad atklājies, ka ķīnietim patiesībā ir tikai pavāra darba atļauja, turklāt citā pilsētā. Šādos gadījumos noder atruna – gāju garām, satiku tautiešus, tā mēs divas stundas staigājām pa muzeju.
“Salīdzinājumam – ja kādam nakts murgos ienāks prātā pastrādāt par nelegālu gidu Ķīnā, viņu deportēs tajā pašā dienā bez tiesībām atgriezties, tur pret to izturas ļoti stingri,” saka Rusakova.
Sievietes sapņo apprecēties ar ķīnieti
Gide Jana Savicka ir arī sašutusi, kādus "brīnumus" ķīniešu kolēģi klāsta saviem tautiešiem. “Viņi, piemēram, stāsta, ka visi krievi ir alkoholiķi, tāpēc sievietes te sapņo apprecēties ar ārzemnieku, turklāt noteikti ar ķīnieti. Būtībā visām ķīniešu grupām saka, ka Krievijā cilvēki nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, ka šeit viss ir par velti, ka katrai sievietei pēc dzemdībām Putins personiski dāvina bērnu ratus.”
Bargačeva dzirdējusi ķīniešu apgalvojumus, ka Krievijā sievietes vairās no laulības un cenšas bērnus audzināt patstāvīgi, jo tad valsts nodrošina pilnīgu atbalstu līdz 18 gadu vecumam. Iecienīts vēstījums ir, ka pareizticības pamats ir zelta pielūgsme, tāpēc baznīcām ir zelta kupoli, un noteikti Krievijā par piemiņu jānopērk kāds šā dārgmetāla izstrādājums. Vēl apgalvo, ka visi krievi daudz pelna, bet maz strādā, ir sliņķi un blēži.
Bargačeva sūrojas, ka ķīniešu attieksmē pret krieviem ir dziļākas saknes – viņu skolās Krievija esot atainota “nevis kā vecākais brālis, bet valsts, kas pagātnē sagrābusi no Ķīnas teritorijas uz austrumiem no Urāliem”.
Patlaban vienīgā cerība esot jauns tūrisma likums, kas strādāt par gidu-tulku atļautu tikai Krievijas pilsoņiem. Pagaidām likumprojekts jau dažus gadus iestrēdzis Valsts domē.
