Ukrainas - Krievijas gāzes strīds turpinās

Ar Krievijas dabasgāzes tranzītu cauri Ukrainai saistītās problēmas ir ļoti nopietnas un skar ne tikai Krieviju un Ukrainu, bet arī lielāko daļu Eiropas valstu, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins.

Premjera oficiālajā mājas lapā publicētajā paziņojumā Putins uzsver, ka šīs problēmas nepieciešams risināt kopīgiem spēkiem.

Putins norāda, ka 7.jūnijā Ukrainai būs jāveic kārtējais maksājums par gāzi, ko Krievija tai piegādā iekšzemes lietošanai un uzglabāšanai pazemes gāzes glabātavās, taču ar šo saistību izpildi Kijevai var rasties grūtības.

Krievijas premjers uzsver, ka maksājuma aizkavēšanās var radīt jaunus traucējumus gāzes tranzītā uz Eiropu.

Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko savam Krievijas kolēģim jau izteikusi priekšlikumu samaksāt par turpmākajos piecos līdz septiņos gados veicamo gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu.

Tādējādi Ukraina no Krievijas varētu saņemt aptuveni piecus miljardus ASV dolāru (2,54 miljardus latu), un tā ir aptuveni tikpat liela summa, kāda Ukrainai jūnijā jāsamaksā par gāzes piegādēm.

Tomēr Putins savā paziņojumā norāda, ka šāds notikumu risinājums ir maz ticams, jo Ukrainas prezidents Viktors Juščenko jau iepriekš paziņojis, ka tāds darījums būtu nelikumīgs, turklāt Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmums "Gazprom" nevar prognozēt gāzes cenu svārstības tuvāko gadu laikā, kā arī nav skaidrs, kuras kompānijas pēc pieciem gadiem būs "Gazprom" sadarbības partneri Ukrainā un Eiropā.

Jau vēstīts, ka Putins piektdien telefoniski sazinājās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, lai informētu par radušos situāciju.

Krievijas vicepremjers Igors Sečins norādīja, ka Krievijas premjers aicinājis Eiropas Savienību (ES) radīt starptautisku kopfondu, kura izveidē piedalītos dažādas Eiropas finanšu institūcijas un no kura Ukraina varētu saņemt kredītus, lai maksātu par Krievijas gāzes piegādēm. Turklāt viņš apliecināja, ka Krievija pati arī ir gatava piedalīties Ukrainas kreditēšanā, ja ES piekristu šādam situācijas risinājumam.

Tomēr Barrozu žurnālistiem pēc telefonsarunas atzina, ka ES, visticamāk, nespēs palīdzēt Ukrainai samaksāt par Krievijas piegādāto dabasgāzi.

Barrozu uzsvēra, ka jautājums par gāzes piegāžu apmaksāšanu ir Ukrainas un Krievijas savstarpējā problēma, tomēr solīja, ka šis jautājums tiks pārrunāts 18. un 19.jūnijā gaidāmajā ES valstu un valdību vadītāju samitā Briselē.

Aptuveni 80% no gāzes, ko ES saņem no Krievijas, blokā nonāk caur Ukrainu. Tādēļ Krievijas gāzes piegāžu liktenis Ukrainai rada lielas bažas Eiropā, jo tur šogad janvārī Maskavas un Kijevas gāzes strīda dēļ uz 18 valstīm pilnīgi vai daļēji tika pārtraukts Krievijas dabasgāzes tranzīts.

BNS / Fotokolāža kasjauns.lv AFP