Prātam neaptverami: Igaunijā pusbadā un aukstumā 5 gadus turēta verdzene
Mūsu kaimiņvalsti Igauniju šokējis 51 gadus vecās Lea (vārds mainīts) stāsts par to, kā viņu piecus gadus pusbadā, aukstumā un šausmīgā netīrībā turējis, pastāvīgi sitis un necilvēcīgi nostrādinājis Tartu Pētri tirgus īpašnieks Kaido Mosens. Vergtura nežēlība bijusi prātam neaptverama!
47 gadus vecis Mosens savu verdzeni sitis un nostrādinājis daudzu cilvēku acu priekšā, to pieņēmusi arī vergtura sieva un bērni. Leai no vergtura izdevās izbēgt pagājušajā gadā un tagad vergturis ir notiesāts uz četrarpus gadiem cietumā par cilvēktirdzniecību, svešas mantas piesavināšanos, krāpniecību, zādzībām un dokumentu viltošanu. Tāpat viņam arī piespriests apmēram 187 000 eiro liels sods, no tiem 150 000 kā morālā kompensācija Lea.
Šausmas Tartu rindu mājā
No 2010. līdz 2015. gadam Leas dzīve bija neapskaužama. Viņa ziemā gulēja neapkurinātā pagrabā vai istabā, vergoja Mosena mājās un viņam piederošajā alus krogā, sievietei bija jāstrādā arī ar lauztu kāju un slimai ar insultu. Lea nedrīkstēja ne ar vienu sarunāties, bez atļaujas atstāt netīro istabu, bija jāpārtiek no saimnieku vakariņu galda pārpalikumiem. Vergtura cietsirdība ir vārdiem neaprakstāma. Piemēram, viņš izvārgušo sievieti ne vienu reizi vien vilcis pa zemi aiz matiem, no viņas galvas izraujot matu šķipsnas. Igauņu vergtura rīcību un viņas upures stāstīto apraksta Tallinas laikraksts „Postimees”.
Lasot Leas liecības tiesā, rodas sirreāla sajūta – vai tik tiešām kaut kas tāds var notikt civilizētas Eiropas pilsētā - vienā no Tartu rindu māju rajoniem?
Elle zemes virsū
Daudziem rodas jautājums: kā sieviete varēja paciest ilgus gadus verdzībā un kāpēc viņa jau ātrāk neaizmuka no vergtura? Atbilde visdrīzāk meklējama tajā, ka Lea bija palikusi gluži viena, viņai nebija neviena tuvinieka pie kā vērsties pēc palīdzības, tāpat viņa bija invalīde ar garīgās veselības traucējumiem, kuru bija viegli pakļaut.
Mosens sievieti ne tikai izkalpināja, bet arī atņēma visu viņas invaliditātes pensiju un sociālos pabalstus, kā arī uz viņas vārda noformēja kredītu.
2010. gadā, kad mira Leas civilvīrs Veplo, sieviete pārvācās dzīvot pie Mosena. Iepriekšējais saimnieks Lea par parādiem bija izlicis no dzīvokļa, bet Mosens uzdevās teju vai par altruistisku labdari, kurš uzņemsies rūpes par bēdu sagrauzto Leu. Rezultātā Lea nokļuva ieslodzījumā un verdzībā.
Jau pirms tam sievietes liktenis nebija apskaužams, viņas civilvīrs sirga ar alkoholismu un bija vardarbīgs. Tagad Leas dzīve pārvērtās par īstu elli zemes virsū.
Stindzinošā aukstumā un pusbadā
Pirmo pusgadu Leai nācās nodzīvot neapkurinātā pagraba aizgaldā, bet vēlāk viņai Mosens ierādīja istabiņu savas īrētās mājas otrajā stāvā. Ne vienā, ne otrā vietā pat ziemas salā netika pieslēgta apkure.
Mosena mājās Leai vajadzēja uzkopt māju, mazgāt traukus, kurināt krāsnis un darīt citus darbus. Dienā Lea devās uz Mosenam piederošo alus krogu Pētri tirgū un tur gan mizoja kartupeļus, gan palīdzēja pavāram.
Mosens ne tikai izkalpināja nelaimīgo sievieti, bet vairāku gadu garumā piesavinājās arī viņas invaliditātes pensiju un sociālos pabalstus, kopumā – vairāk nekā 17 000 eiro. Mosena sieva izmeklētājiem atklājusi, ka viņas vīrs savā mājā Lea uzņēma, alkatības mākts, lai piesavinātos viņas invaliditātes pensiju.
Par savu dzīvi Mosena mājas pagrabā Lea tiesā pastāstīja: „Dzīvojās man tur ne visai labi, jo biju pilnībā izolēta no apkārtējiem, man bija neērti un auksti. Varat iztēloties, ka ir dzīvot aukstā un drēgnā pagrabā... Radiatoru Kaido noregulēja uz visminimālāko temperatūru. Vēlāk es to mazliet palielināju, varētu teikt kļuvu nekaunīga. (..)
Aukstums vēl nebija tas briesmīgākais, pats ļaunākais bija vientulība. Nebija ar ko parunāt, man tika aizliegts runāt ar citiem cilvēkiem. Pašā mājā, dzīvojamās telpās man tika aizliegts atrasties, lai izietu dārzā bija jāprasa atļauja. Pirms izgāju no mājas Kaido man stingri piekodināja ne ar vienu nerunāt”.
Pēc vairākiem mēnešiem Leai ierādīja istabiņu ēkas otrajā stāvā. „Šī istaba man patika, būtu tur tikai siltāks. Ziemā apkures nebija vispār. Gulēju zem biezas segas,” saka sieviete.
Sievieti ēdināja tikai vienreiz dienā ar saimnieku vakariņu galda pārpalikumiem: „Vakarā Kaido mani parasti pasauca uz virtuvi. Protams, ka mans ēdiens atšķīrās no tā, ko ēda pats saimnieks un viņa ģimene. Parasti man tika maize vai kāda bulciņa. Sākumā bija divas trīs šķēles, bet vēlāk puse vai pat vesels kukulis maizes. Dažreiz deva zupu, konservus vai biezpienu”. Dzert deva tikai tēju, kafiju nekad nepiedāvāja.
Verdzenei mazgāties atļāva labākais divas reizes mēnesī. „Mazgātos jau biežāk, bet man nebija tīra apģērba. Uzskatīju, ka man nav jēgas mazgāties, jo viss apģērbs tik un tā ir netīrs. Man bija divas vai trīs blūzes, daži T-krekli, divi džinsi un vēl kaut kāds apģērbs. Apģērbu mazgāja pats Kaido, jo es nemāku rīkoties ar veļasmašīnu”.
„Cilvēku tik nožēlojamā stāvoklī vēl nebiju redzējis!”
Lea cilvēktirdzniecības upuru patversmē nokļuva pagājušā gada aprīlī. Kāds patversmes darbinieks „Postimees” pastāstīja: „Nekad agrāk man nebija nācies sastapt cilvēku tik nožēlojamā stāvoklī – gan fiziskā, gan morālā ziņā. Kad sieviete nokļuva pie mums, viņas organisms bija šausmīgi izdēdējis, varēja redzēt, ka viņa ilgi ir bijusi badā. Viņas rokas un kājas bija sapampušas, tumši lillā krāsā. Seja un lūpas uzblīdušas. Tas visdrīzāk bija no aukstuma. Zobu stāvoklis vienkārši bija šausmīgs. Stomatologs uzreiz izrāva 15 zobus un ārstēšanās vēl nav beigusies”.
Tiesā tika noskaidrots, ka Mosens sievieti regulāri sitis - ar rokām un kājām pa muguru, ar nūju pa galvu, rāvis ar matiem. Dēvējis Leu par „veco govi”.
„Kad Kaido man kaut ko sacīja, es jutos vainīga. Ar saviem vārdiem viņš man lika justies niecībai. Viņš man darot labu, bet es visu slikti un nekam nederu,” klāstīja Lea.
Pats Mosens tiesā gan tēloja Dieva jēriņu un stāstīja, ka rūpējies par Leu – neesot liedzis viņai ne ēdienu, ne brīvu pārvietošanos un tā tālāk. Jāteic, ka likumsargi tā arī nebūtu notvēruši vergturi, ja vien viņš nebūtu izdarījis citus likumpārkāpumus. Policija ieslodzīto verdzeni Mosena mājās atrada „nejauši”, izmeklējot citus varmākas pastrādātos noziegumus, kas saistījās ar krāpniecību un zādzībām.
