Sarkozī: ES Reformu līgums stāsies spēkā 1.decembrī

 "Lisabonas līgums bez šaubām stāsies spēkā jau 1.decembrī," pēc Briselē notikušā ES valstu un valdību vadītāju samita žurnālistiem sacīja Sarkozī.

Savukārt Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers paziņoja, ka jau nākammēnes ES valstu līderi tiksies īpašā sanāksmē, lai apspriestu jaundibināmā ES prezidenta amata kandidātus.

Pēc viņa vārdiem, ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjers Fredriks Reinfelts saviem kolēģiem pavēstījis, ka Zviedrija uzsāks konsultācijas par iespējamiem kandidātiem jau dienu pēc tam, kad Čehijas prezidents Vāclavs Klauss būs parakstījis likumu par Lisabonas līguma ratifikāciju.

Jau vēstīts, ka ES valstu līderi ceturtdienas vakarā vienojās piešķirt Čehijai izņēmumu attiecībā uz ES Pamattiesību hartu, šādi nodrošinot Prāgas atbalstu Lisabonas līguma ratifikācijai.

Pašlaik Čehija ir vienīgā valsts, kurā eiroskeptiskā prezidenta dēļ kavējas līguma ratifikācija. Klauss iepriekš bija solījis parakstīt likumu par šī līguma ratifikāciju, ja Čehijai tāpat kā Polijai un Lielbritānijai tiks noteikts izņēmums attiecībā uz ES Pamattiesību hartu, kas ļautu izvairīties no situācijas, kad pēc Otrā Pasaules kara no Čehijas izraidītie Vācijas pilsoņi censtos atgūt savus īpašumus.

Tomēr ratifikācijas pabeigšana būs iespējama tikai pēc vairāku Čehijas senatoru pieprasītā Konstitucionālās tiesas atzinuma par Lisabonas līguma atbilstību šīs valsts pamatlikumam, kas, domājams, tiks paziņots 3.novembrī.

Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās 27 ES dalībvalstīs. Īrija bija vienīgā ES valsts, kur par Lisabonas līgumu tika rīkots referendums, jo to prasīja Īrijas konstitūcija. Pārējās dalībvalstīs līgumu ratificēja parlamenti.

ES Lisabonas līgums paredz uzlabot bloka institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, jo pašreizējais mehānisms pēc ES paplašināšanas piektās kārtas, kurā ES dalībvalstu skaits pieauga no 15 līdz 27, nav pietiekami efektīvs.

Cita starpā līgums paredz dibināt divus jaunus amatus - ES prezidenta un ES ārlietu ministra posteņus.

Kā iespējamie ES prezidenta amata kandidāti jau minēti daudzi pašreizējie un bijušie bloka dalībvalstu vadītāji - gan Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Īrijas eksprezidente Mērija Robinsone, gan Lielbritānijas bijušais premjers Tonijs Blērs un Luksemburgas pašreizējais valdības vadītājs Junkers, un citi.

Savukārt uz ES ārlietu ministra amatu varētu kandidēt pašreizējais Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends, bijusī Austrijas ārlietu ministre Urzula Plasnika un bijusī Grieķijas ārlietu ministre Dora Bakojanne.