Merkeles valdības plāns samazināt nodokļus saņēmis asu kritiku
Vācijas kancleres Angeles Merkeles jaunās valdības plāns aizņemties ievērojamus finanšu līdzekļus, lai izkļūtu no dziļākās tautsaimniecības lejupslīdes kopš Otrā pasaules kara, saņēmis asu kritiku ne tikai Vācijā, bet arī ārvalstīs.
Septembrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti ļāva Merkeles konservatīvajiem (CDU/CSU) saglabāt varu un līdzšinējos neērtos koalīcijas partnerus - sociāldemokrātus (SPD) - nomainīt ar saviem tradicionālajiem partneriem - liberālajiem brīvajiem demokrātiem (FDP).
Jaunā valdība solījusi samazināt nodokļus par 24 miljardiem eiro, sākot no 2011.gada. Savukārt no 2010.gada spēkā stāsies nodokļu samazināšanas programma, par kuru vienošanās tika panākta jau Merkeles pirmā pilnvaru termiņa laikā.
Nedēļas nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 62 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju ir apmierināti ar valdības plānotajām reformām. 74% respondentu norāda, ka tās atbalsta, savukārt 54% aptaujāto uzskata, ka nodokļi būtu jāsamazina vēl vairāk.
Tomēr Merkele par nodokļu samazināšanu plāno samaksāt ar vēl lielākiem aizņēmumiem, kas palielinās jau tā aptuveni 1,5 triljonu eiro lielo valsts parādu. Tas, kā norāda analītiķi, ievērojami apdraudēs Vācijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju.
Saskaņā ar jūlija prognozēm Vācijas budžeta deficīts šogad sasniegs 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nākamgad tas būs mērāms jau sešos procentos, vēl pēc gada budžeta deficīts samazināsies līdz pieciem procentiem, savukārt 2012.gadā tas saruks līdz četriem procentiem.
Valsts kopējais parāds 2009.gadā būs 74% no IKP, savukārt līdz 2012. un 2013.gadam tas būs pieaudzis jau līdz 82%, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) pamatnoteikumus.
Saskaņā ar ES Stabilitātes un izaugsmes paktu dalībvalstu gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no IKP, savukārt kopējais parāda apjoms nedrīkst būt lielāks par 60% no IKP.
Tāpat jaunā valdība arī izsludinājusi ievērojamu sabiedriskā sektora izdevumu samazinājumu.
"Šādā unikālā ekonomikas krīzes [situācijā] valstij jādara viss, kas ir tās spēkos, lai veicinātu izaugsmi," aizstāvot valdības ieceri, pagājušajā trešdienā vācu izdevumam "Stern" sacīja jaunais finanšu ministrs Volfgangs Šeible.
"Mēs uzmanīgi sekosim tam, kā banku un finanšu krīze attīstīsies Vācijā un plašajā pasaulē, un uzsāksim fiskālo konsolidāciju tikai tad, kad mēs varēsim to atļauties," pirmdien norādīja Merkeles pārstāvis Ulrihs Vilhelms.
Tomēr, neskatoties uz atbalstu iedzīvotāju vidū, jaunās valdības plāns nonācis kritiķu krustugunīs ne tikai pašā Vācijā, bet arī ārvalstīs.
Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs un tagadējais Vācijas prezidents Horsts Kēlers paziņojis, ka Vācijai "jāsamazina nacionālais parāds" un brīdinājis no "nereālistiskām izaugsmes prognozēm".
Savukārt ietekmīgās Vācijas Rūpnieku federācijas (BDI) vadītājs nedēļas nogalē pauda pārliecību, ka Merkele pret tautsaimniecību izturas pārlieku piesardzīgi un nepieciešams samazināt parāda apjomu.
"Mums nepieciešama stratēģija, [kā no tā] izkļūt (..). Parāda palielināšana par vairākiem miljardiem nozīmē augstākus un augstākus procentu maksājumus, [tādējādi] samazinot iespējas finanšu darījumiem," žurnālam "Focus" uzsvēra Hanss Pēters Kaitels.
Savukārt Luksemburgas premjerministrs un eirozonas dalībvalstu finanšu ministru kluba vadītājs Žans Klods Junkers pagājušajā nedēļā norādīja, ka Vācijas parāds ir "pārlieku liels un nākamajai paaudzei to būs grūti atmaksāt".
Vairāku federālo zemju premjerministru izteikumi, no kuriem daudzi pārstāv Merkeles konservatīvos, norāda uz iespējamām grūtībām apstiprināt valdības plānu parlamenta augšpalātā.
"Ja Vācija [Eiropas Stabilitātes] paktu neuztvers nopietni, tad Eiropā mums būs nopietna problēma," pirmdien tomēr atzina jaunais finanšu ministrs, norādot, ka varētu rasties grūtības, ja citas Eiropas valstis izvēlētos sekot Vācijas piemēram.
LETA
