Ilvess būtu gatavs pieņemt ielūgumu un doties uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā

"Līdz šim brīdim es neesmu saņēmis no Krievijas ne uzaicinājumus, ne oficiālus paskaidrojumus. Turklāt mums pagaidām nav zināms, kas tieši notiks tajā dienā," norādīja Ilvess.

"Taču pirms pieciem gadiem, kad Maskavā tika atzīmēta 60.gadadiena kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju, es teicu, ka Igaunijas prezidentam būtu jāpieņem ielūgums piedalīties šajā pasākumā," viņš atgādināja. Toreizējais Igaunijas prezidents Arnolds Rītels šo ielūgumu noraidīja.

Pēc Ilvesa domām, būtu nepareizi un pat muļķīgi pārmest kādam izcīnīto uzvaru.

"Mēs taču lepojamies ar savu uzvaru Atbrīvošanas karā, bet Krievija lepojas ar savu uzvaru Otrajā pasaules karā," klāstīja prezidents.

Viņš arī piebilda, ka Igaunijai nav iemesla satraukties par Krievijas un ASV attiecību uzlabošanos, kaut gan šīs bailes esot saprotamas.

"Mums jāpārvar savas bailes, ka 21.gadsimtā mēs tiksim pārdoti, kā reiz tas notika Jaltā un Potsdamā. Pastāvīgais satraukums par šo tēmu laikā, kad mēs jau esam Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, sāk apnikt un rada šaubas par to [cilvēku] briedumu, kuri to izrāda, šaubas par viņu spēju apzināties izmaiņas pasaulē," sacīja Ilvess.

Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir paziņojusi, ka plāno uz Lietuvas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībām šogad martā uzaicināt Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. Par plānoto ielūgumu viņa pastāstīja, atbildot uz Lietuvas žurnālistu jautājumu par to, vai viņa plāno maijā doties uz Uzvaras dienas svinībām Maskavā.

Bijušajā Padomju Savienībā Uzvaras diena jeb 9.maija svētki tiek svinēti par godu PSRS un citu sabiedroto uzvarai Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju 1945.gadā. Citur Eiropā nacisma sagrāvi atceras 8.maijā, kas arī ir kara beigu diena.

2005.gada 9.maija svinībās Maskavā no Baltijas valstu prezidentiem pasākumos piedalījās vienīgi Latvijas valsts vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga.

BNS