Finanšu krīzes dēļ jaunieši var kļūt par "zaudēto paaudzi"

Šajā saistībā profesors min, ka jau patlaban jauniešu vidū bezdarba līmenis ASV un Eiropā ir krietni virs vidējā bezdarba līmeņa. Īpaši augstu līmeni jauniešu bezdarbs ir sasniedzis divās krīzes īpaši smagi skartās valstīs - Spānijā un Latvijā, kur saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datiem bez darba pašlaik ir attiecīgi 44% un 36% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī Lietuvā, kur darba nav 34% šīs vecuma grupas cilvēkiem. ASV minētajā vecuma grupā darba nav 19% darbspējīgo cilvēku.

Kopumā visvairāk bezdarba riskam pakļauti cilvēki, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu, jaunas sievietes ar bērniem un cilvēki ar viszemāko izglītības līmeni, kā arī minoritāšu pārstāvji.

Britu ekonomikas profesors norāda, ka saskaņā ar akadēmiskiem pētījumiem būšana bez darba jauniešus vecumā līdz 25 gadiem ietekmē daudz smagāk nekā citu vecuma grupu cilvēkus, atstājot viņu dzīvē "paliekošas rētas".

Turklāt atklājies, ka ieiešana darba tirgū laikā, kad ekonomikā valda recesija, negatīvi ietekmē arī tos jaunos ļaudis, kam izdevies iegūt augstu izglītības līmeni, raksta Blānčflauers, kurš ir ekonomikas profesors Dartmutas koledžā.

Viņš atsaucas uz nesen veiktu pētījumu, kas liecina - augstskolas beigšana laikā, kad ekonomikā ir slikts stāvoklis, rada lielas, negatīvas un nepārejošas sekas uz darba algām.

Šādu augstskolu beidzēju ienākumi visa mūža garumā ir mazāki, nekā būtu bijuši, ja viņi būtu iegājuši darba tirgū labos ekonomikas laikos. Turklāt cilvēkiem, kas augstskolu beidz laikā, kad valsts ekonomikā ir slikti laiki, turpmākajā dzīvē ir zemāki amati nekā tiem, kas darba gaitas sāk tautsaimniecības uzplaukuma laikā, apgalvo ekonomikas profesors.

Atsaucoties uz citiem pētījumiem, viņš vērš uzmanību uz faktu, ka vecumā no 18 līdz 25 gadiem cilvēki pret situāciju makroekonomikā ir jūtīgāki nekā ļaudis citās vecuma grupās. Piemēram, jaunieši, kuri izaug recesiju laikos, vairāk nekā labos laikos augušie tiecas uzskatīt, ka panākumi dzīvē vairāk atkarīgi no veiksmes, nevis uzcītības.

Pētījumi arī atklāj, ka jaunieši, kuri ir bez darba, vairāk nekā citu vecumu grupu pārstāvji cieš no kauna sajūtas, noraidījuma, nedrošības, depresijas, izolētības un mīlestības trūkuma. Viņiem ir sliktāks veselības stāvoklis, grūtāk izveidot draudzīgas attiecības un veiksmīgu ģimenes dzīvi nekā vienaudžiem, kuri strādā vai mācās. Bez darba esošie jaunieši ir mazāk pārliecināti par savu nākotni, viņiem ir lielāka nosliece uz narkotikām un grūtības saskatīt savas dzīves mērķi vai virzienu, daudzus no viņiem vajā domas par pašnāvību.

"Jaunieši var kļūt par finanšu krīzes galvenajiem upuriem. Tas negatīvi ietekmētu mūs visus," brīdina Blānčflauers.

Viņš nesen veicis pētījumu, kurā aplūkojis, kā recesija Lielbritānijā pagājušā gadsimta 80.gados ietekmējusi cilvēkus, kas dzimuši no 1958.gada 3. līdz 9.martam.

Atklājās, ka recesijas dēļ krasi kritušās šo toreizējo divdesmitgadnieku darba algas, krasi palielinājusies atlaišanas varbūtība, samazinot viņu apmierinātību ar dzīvi 25 gadus vēlāk, kad viņi tuvinājās 50 gadu slieksnim. Savukārt turpmākie bezdarba periodi, kurus šie ļaudis piedzīvoja, jau būdami trīsdesmitgadnieki, ilgstošas sekas uz viņu dzīvi neatstāja.

Pašreizējā gausā atveseļošanās darba tirgū jauniešus skar īpaši smagi, jo jauniešu nodarbinātības līmeni cikliskas izmaiņas ekonomikā ietekmē vairāk nekā vecāka gadagājuma strādājošo nodarbinātību.

Kasjauns.lv/BNS/Foto: Bulls Press