Insulta pacientiem vieglāk atgūt runasspējas dziedot
ASV zinātnieki atklājuši, ka insulta pacientiem, kas zaudējuši runasspējas, tās vieglāk atgūt dziedot, nevis pūloties izrunāt vārdus.
Par to žurnālistiem Amerikas zinātnes progresa asociācijas (AAAS) gadskārtējā sanāksmē pastāstījis Hārvarda medicīnas skolas asociētais profesors Gotfrīds Šlaugs.
Savu stāstījumu viņš ilustrējis ar videoierakstu, kurā pacientam, kuram insults skāris kreiso smadzeņu puslodi, vispirms tiek lūgts vienkārši izrunāt vārdus no populārās dziesmiņas "Happy birthday to you" teksta.
Slimniekam tas neizdodas; viņš ar piepūli spēj izrunāt vienīgi pāris skaņas.
Bet tad Šlaugs aicina pacientu šo pašu tekstu nodziedāt. Ierakstā redzams, ka kāds tur slimnieka kreiso roku un palīdz tai veikt ritmiskus piesitienus pa galdiņu, un pacients jau pavisam skaidri un saprotami izdzied vārdus "happy birthday to you".
"Kamēr mēs šim pacientam mācījām vārdus vienkārši izrunāt, viņa panākumi bija niecīgi, bet, kolīdz mudinājām viņu dziedāt, viņam izdevās veidot vārdus," komentējis pētnieks.
Citā ierakstā redzams kāds pacients, kam iemācīts izdziedāt vārdus "man gribas dzert", vēl cits slimnieks pēc ļoti smaga insulta un gadiem ilgiem, lielākoties nesekmīgiem pūliņiem atgūt valodu sekmīgi iemācījies nodziedāt savu adresi.
Kā liecina uzņēmumi, pacientiem, kuriem insults bija skāris smadzeņu kreiso puslodi, kas vairāk atbild par vārdiskās informācijas apstrādi, pēc šādas terapijas vērojamas "funkcionālas un strukturālas pārmaiņas" labajā puslodē.
Lai gan medicīniskajā literatūrā arī iepriekš aprakstīti gadījumi, kad cilvēki, kas zaudējuši runasspējas, tomēr var vārdus izdziedāt, Šlaugs pirmais veicis šādus klīniskus pētījumus pēc nejaušas atlases metodes.
"Lai to darītu, nav nepieciešams cilvēks, kas mācījies dziedāt. Gribam ierādīt šo terapiju sociālās aprūpes darbiniekiem, jo šāda mācīšana prasa ļoti ilgu laiku". Pēc viņa teiktā, strādājot pusotru stundu dienā un piecas dienas nedēļā, tādām mācībām var būt vajadzīgi pat 14 līdz 16 gadi, lai iemācītos izrunāt simts vārdus, taču ieguvums parasti ir paliekošs, un divām trešdaļām pacientu savu vārdu krājumu izdodas papildināt vēl arī pēc tam.
Precīzs metodes darbības mehānisms gan nav skaidrs, bet, kā liecina cits pētījums, ko AAAS sanāksmē prezentējis ASV Neirozinātņu institūta pētnieks Aniruds Patels, valodas gramatiskā apstrāde un mūzikas uztvere smadzenēs zināmā mērā pārklājas.
Kā norādījis Šlaugs, mūzika palīdz sasaistīt smadzeņu rajonus, kas parasti nesadarbojas savā starpā. "Muzicēšana ir multisensors pieredzējums, kas vienlaicīgi aktivizē vairākas smadzeņu sistēmas, sasaistot un saaužot tās kopā un aptverot daudzus smadzeņu rajonus," viņš skaidrojis. Savukārt viegla ritmiska pacienta rokas kustināšana var stimulēt artikulācijas sistēmu smadzenēs. "Kombinējot motorisku darbību ar skaņu, var veicināt runasspējas," viņš piebildis.
