"Gazprom" no Lietuvas pieprasa 190 miljonus dolāru

Kā vēstulē Lietuvas premjerministram Andrjum Kubiļum apgalvo "Gazprom" vadība, zaudējumus koncernam sagādājusi Lietuvas puses mainītā cenu aprēķināšanas metodika.

"Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs norādījis, ka 2003.gadā, kad Krievijas koncerns iegādājās Kauņas TEC no kompānijas "Kauno energija", tas pirkuma līgumā apņēmās līdz 2008.gada pavasarim pārdot tajā saražoto enerģiju par fiksētām cenām, bet vēlāk cenas pārrēķināt pēc formulas, kas saistīta ar naftas produktu cenu izmaiņām Eiropas tirgos. Tomēr Lietuvas valdības Cenu komisija 2008.gada rudenī noteikusi daudz zemāku cenu, nekā to paredz minētā formula.

Atsaucoties uz līgumu, "Gazprom" paziņojis, ka koncernam ir tiesības atgūt investīcijas, tostarp negūtos ieņēmumus laikā no 2003. līdz 2008.gadam.

"Gazprom" aicinājis Lietuvas valdību atrisināt strīdu mierīgi, samaksājot prasīto, turpretī gadījumā, ja Lietuva turpinās ignorēt savas starptautiskās saistības, ko nosaka tās līgums ar Krievijas Federāciju par investīciju aizsardzību, koncerns būs spiests vērsties arbitrāžā, norādīts vēstulē.

Lietuvas mediji norāda uz iespēju, ka "Gazprom" prasība varētu būt pretreakcija uz citu nesenu strīdu, kurā uzņēmums "Kauno energija" Viļņas komercarbitrāžā attiesāja no Kauņas TEC vairāk nekā piecus miljonus litu (vienu miljonu latu) par investīciju saistību neizpildi.

Savukārt Lietuvas premjers "Gazprom" pretenzijas vērtējis kā tīri tiesisku strīdu starp uzņēmumu "Kauno energija" un Kauņas TEC, kuras galvenais akcionārs ir "Gazprom", piebilzdams, ka valsts šai strīdā ir trešā puse.

Kā uzskata Kubiļus, "Kauno energija" un Kauņas TEC līgums nebūt nenozīmē, ka valstij nav tiesību regulēt elektroenerģijas un siltumenerģijas cenas un izdot attiecīgus likumus.

LETA