Mistiskais „Katatumbo zibens” ir unikāls dabas fenomens, kuru iespējams vērot Venecuēlā virs Katatumbo upes. Šis fenomens izpaužas kā pastāvīga zibeņošana starp mākoņiem piecu kilometru augstumā. Zibeņošana ir redzama vidēji 140 līdz 160 naktis gadā, desmit stundas diennaktī un vismaz 280 reizes stundā. Šis, teju mūžīgais negaiss uzskatāms par vienu no lielākajiem ozona ģeneratoriem pasaulē, spriežot pēc starpmākoņu izlādēm un augstajām frekvencēm. Apgabalā novērojamas aptuveni 1 176 000 elektriskās izlādes gadā, kuru intensitāte sasniedz 400 000 ampērus un ir redzamas līdz pat 400 kilometru attālumā.
Hondurasas zivju lietus
Zivju lietus ir sastopams Hondurasas folklorā. Pārsvarā šis fenomens sastopams laikā no maija līdz jūlijam. Liecinieki apgalvo, ka tas sākas ar tumšu negaisa mākoņu parādīšanos un pērkonu ar zibeni. Divas līdz trīs stundas līst spēcīgs lietus un pūš vējš. Lietum beidzoties, uz zemes mētājas simtiem dzīvu zivju, kuras iedzīvotāji labprāt salasa un izmanto ēdiena gatavošanai. Kopš 1998.gada Hondurasā katru gadu Joro pilsētā norisinās „Festival de la Lluvia de Peces” jeb „zivju lietus” festivāls.
Marokas koku kazas
Kazas kokos var sastapt galvenokārt Marokā. Kazas kokos rāpjas, jo tām garšo argana koka augļi, kas līdzinās olīvām. Zemnieki parasti seko kazu baram, kas pārvietojas no koka uz koku. Taču nevis aiz ziņkārības, bet gan tāpēc, ka augļos ir kauliņi, kurus kazas nespēj pārkost un vai nu izspļauj, vai arī izkārna norītos kauliņus. Zemnieki tos savāc un gatavo eļļu, kas tiek izmantota gan ēdienu gatavošanai, gan kosmētikai.
Keralas sarkanais lietus
2001.gadā, laika posmā no 25. jūlija līdz 23. septembrim Keralas štatā Indijā periodiski lija sarkans lietus. Spēcīgās lietusgāzes krāsoja drēbes sarkanas. Šī krāsa līdzinājās asinīm. Tika saņemtas ziņas arī par dzeltenu, zaļu un melnu lietu.
Sākumā tika izvirzītas hipotēzes par to, ka lietus savādo krāsu izraisījis meteorīts, tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka krāsu veidoja togad ārkārtīgi savairojušās aļģes.
Pasaulē garākais vilnis, Brazīlija.
Divreiz gadā, laika posmā no februāra līdz martam, Atlantijas okeāna ūdeņi ieplūst Amazones upē Brazīlijā, radot pasaulē garāko vilni. Par „Poporoca” dēvēto fenomenu izraisa Atlantiskā Okeāna straumes, kas saduras ar upes ieteku, radot 12 pēdas augstus viļņus. Vārds „Poporoca” tulkojumā nozīmē „lielu destruktīvu troksni”. Vilni var dzirdēt 30 minūtes pirms parādīšanās un tas ir tik spēcīgs, ka spēj savā ceļā iznīcināt pilnīgi jebko, ieskaitot kokus, mājas un dzīvniekus.
Dānijas melnā saule
Pavasaros Dānijā aptuveni pusstundu pirms saulrieta vairāk nekā miljons mājas strazdu pulcējas milzu barā, kas spēj aizsegt pat sauli. Šo fenomenu sauc par „melno sauli” un tas ir novērojams laika periodā no marta līdz aprīļa vidum.
Aidaho ugunīgās varavīksnes
Atmosfēras fenomens ko dēvē par „ugunīgo varavīksni” redzams brīdī, kad saule atrodas visaugstāk debesīs (vismaz 58 grādus virs horizonta) un tās stari šķērso spalvu mākoņus. Saule šķērso heksagonālos mākoņu kristālus, laužot starus, radot varavīksni. Parādība galvenokārt novērojama Aidaho štatā, ASV.
Kasjauns.lv
