Krievijas lielāko pilsētu metro stacijās tiks izvietoti sensori sprāgstvielu noteikšanai
Krievijas lielāko pilsētu metro stacijās tiks izvietoti sensori sprāgstvielu noteikšanai, vēsta laikraksts "Vedomosti", atsaucoties uz Krievijas ārkārtas situāciju ministru Sergeju Šoigu.
Pēc ministra teiktā, zinātnieki pašlaik izstrādā šādus sensorus sadarbībā ar Federālo drošības dienestu un Iekšlietu ministriju. Tehniskā ziņā šīs ierīces pagaidām nav pilnīgas un nereaģē uz jebkuru sprāgstvielu, tomēr tiks ieviestas jau tagad, kamēr darbs pie to pilnveidošanas vēl turpinās. Viņš pastāstījis, ka Viskrievijas kompleksā iedzīvotāju informēšanas sistēma, kas palīdzēs garantēt transporta drošību, ietver datu pārraides un iedzīvotāju informēšanas līdzekļus, steidzama izsaukuma pogas, divpusējo sakaru kameras, gāzu analizatorus noteikta indīgo vielu daudzuma atpazīšanai, radiācijas līmeņa sensorus un vēl vairākus komponentus, kas ļaus kontrolēt cilvēku un kravu pārvadājumus. "Šo informāciju mēs varēsim analizēt un apkopot arhīvā," piebildis Šoigu. "Esmu pārliecināts, ka drošības sistēma attīstīsies tādā pašā ātrumā kā mobilie sakari," prognozējis ministrs. Šis tīkls iecerēts kā daļa no Kompleksās transporta drošības sistēmas, kas vēl ietver pasažieru kontroli pie staciju un lidostu ieejām un izejām, kā arī pasažieru reģistrāciju un dokumentu uzrādīšanu, pērkot biļetes, tostarp uz autobusiem, lai varētu izsekot cilvēku pārvietošanās ceļiem. Kā izteicies ministrs, šādi pasākumi jāveic visā valstī, drošības vārdā upurējot kādu daļu savas personiskās brīvības. Kā ziņots, 29.martā Maskavā divās cilvēku pārpilnās metrostacijās - "Lubjanka" un "Kultūras parks" - teroristes pašnāvnieces detonēja spridzekļus, laupot dzīvību 40 cilvēkiem. Izmeklētāji uzskata, ka metrostacijās uzspridzinājušās divas jaunas sievietes - Mariama Šaripova un Dženneta Abdurahmanova. Par viņu atbalstīšanu tiek turētas aizdomās divas sievietes un kāds vīrietis, kas šobrīd tiek meklēti, kā arī Šaripovas brālis Anvars. Atbildību par terora aktiem uzņēmies viens no čečenu separātistu kaujinieku līderiem - Doku Umarovs.
LETA