Lielbritānijas vecākais zvejnieks nemāk peldēt un necieš zivju ēdienus
Viņam negaršo jūras veltes un viņš neprot peldēt – Lielbritānijas vecākais zvejnieks, astoņdesmitgadīgais Bils Hokings nupat nosvinējis septiņdesmit gadus uz ūdeņiem.
Turklāt sirmajam kungam, kurš ar zvejniecību sāka nodarboties 1940.gada 20.maijā, pamest savu arodu nenāk ne prātā.
“Es turpināšu cik vien ilgi varēšu,” saka Bils. “Ko citu lai es daru? Padodos, eju mājās un mirstu? Mana dzīve vienmēr ir bijusi un būs jūrā. Bet man negaršo nekādas zivis, es neesmu jūras velšu cienītājs. Es priekšroku dodu steikam,” atzīst 70 gadus jūrā pavadījušais Bils.
Viņš katru rītu mostas pirms pieciem, lai dotos ķert krabjus savā laivā “Neptūna lepnums”. “Es vairs neesmu tik jauns un dažreiz izjūtu grūtības zvejojot,” viņš stāsta. “Kad es pirmoreiz devos zvejā, tas bija savādāk. Tajās dienās pietika reizi gadā parakstīt papīrus, bet tagad dažādas veidlapas jāaizpilda rītā, pusdienās un vakarā,” savu neapmierinātību ar birokrātiju zvejniecībā pauž vecākais britu zvejnieks.
Bila sieva, 80 gadus vecā Mārgareta pavadījusi 57 gadus, uztraucoties par sava vīra ikdienas gaitām, bet ar laiku sapratusi, ka viņš nekad nepadosies. “Viņš turpinās cik ilgi vien spēs vai arī kamēr noslīks. Es nekad nemēģināšu viņu no tā atturēt,” piebilst Bila sieva.
kasjauns.lv
