Igaunija - nereliģiozākā valsts pasaulē; arī Latvija nav pirmajā simtā
Igaunija ir pēdējā vietā pasaulē tādu iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kuri reliģiju uzskata par svarīgu savas dzīves sastāvdaļu, un arī Latvija šajā sarakstā neierindojas pirmajā simtā.
Starptautiskās pētījumu kompānijas "Gallup" pērn veikto aptauju apkopojums liecina, ka Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī tikai 16% aptaujāto atzinuši reliģijas nozīmību, tāpat zemi rādītāji konstatēti Zviedrijā (17%), Dānijā (19%), Japānā, Honkongā (abās 24%) un Lielbritānijā (27%).
Latvija, kurā reliģijas nozīmīgumu atzinuši 39% respondentu, kopā ar Albāniju, Ungāriju un Luksemburgu dala 101.-104.vietu 114 pētījumā iekļauto valstu un teritoriju vidū, savukārt Lietuva ar 42% ierindojusies 96.pozīcijā.
ASV ar 65% nonākusi 85.pozīcijā, bet Krievija un Baltkrievija ar 34% dala 105.-106.pozīciju.
Savukārt pirmajās desmit vietās atrodas valstis, kurās reliģijas nozīmi uzsver 98% un vairāk iedzīvotāju. Visaugstāko rādītāju - vairāk nekā 99% - sasniegušas Bangladeša un Nigēra, tām seko Jemena, Indonēzija un Malāvija.
Pētnieki kā savu galveno secinājumu uzsver to, ka reliģija daudz būtiskāka ir nabadzīgo valstu nekā bagāto valstu iedzīvotājiem.
Tā, piemēram, valstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir 2000 ASV dolāru (1100 latu) vai mazāk vidēji reliģijas nozīmīgumu atzinuši 95% aptaujāto.
Savukārt valstīs, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 25 000 ASV dolāru (13 800 latu) reliģiju par svarīgu savas ikdienas dzīves sastāvdaļu uzskata vidēji 47% respondentu.
Tomēr vidēji pasaulē joprojām lielākā daļa - 84% - pieaugušo atzīst, ka reliģija viņiem ir būtiska.
Komentējot aptauju rezultātus, "Gallup" norāda, ka reliģijai nabadzīgajās valstīs ir daudz funkcionālāka nozīme nekā bagātajās, jo tā palīdz iedzīvotājiem tikt galā ar ikdienas grūtībām un cīņu par izdzīvošanu.
Kasjauns.lv/BNS/Foto:LETA/AFP
