ASV tiesa varētu atzīt 2004.gadā ar nāvi notiesātā nevainību

­

Ja tiesa reabilitēs Kameronu Todu Vilinghemu, viņš būs pirmā persona mūsdienu ASV nāvessodu vēsturē, kas atzīts par nevainīgu pēc sprieduma izpildīšanas. "Šī ir zīmīga prāva, kas var ievadīt jaunu pavērsienu," teica bezpeļņas organizācijas "Death Penalty Information Center" direktors Ričards Dīters.

Pēc sprieduma deviņkārtīgas apelācijas savu pēdējo iespēju izteikties Vilinghems izmantoja, lai paziņotu par savu nevainību.

Vilinghema ģimene iesniegusi petīciju valsts apgabala tiesnesim Čārlijam Bērdam, lai attaisnotu viņa vārdu un reputāciju. Bērds plašāk pazīstams ar to, ka savulaik attaisnojis Timotiju Koulu, kurš mira cietumā, izciešot 25 gadus ilgu cietumsodu par nepatiesu apsūdzību izvarošanā. Pēc viņa nāves šajā noziegumā atzinās cits vīrietis, un DNS pierādījumi apstiprināja viņa vainu.

"Es nevaru iedomāties neko svarīgāku tiesu sistēmā, kā reabilitēt kādu, ja viņš patiesībā bijis nevainīgs un ticis kļūdaini notiesāts un sodīts ar nāvi," AFP izteicās Bērds. "Es domāju, ka tā ir pati godājamākā lieta, kas var notikt mūsu tiesu sistēmā."

Vilinghems tika notiesāts uz nāvi par savas mājas aizdedzināšanu 1991.gadā, kā rezultātā bojā gāja viņa vienu gadu vecās dvīnītes un divgadīgā meita. Vilinghems tobrīd bija tikai 23 gadus vecs. Pēc katalizatoru pēdu atklāšanas mājā un meiteņu istabā, eksperti secināja, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Trešdien un ceturtdien plānotajā noklausīšanā Bērds izvērtēs to ekspertu liecības, kuri apgalvo, ka ugunsgrēks bijis nelaimes gadījums un ka pierādījumi, kas liecina par ļaunprātīgu dedzināšanu, iegūti, izmantojot kļūdas zinātniskās metodes.

Bērds izdevis orderi lietas galvenā liecinieka Džonija Everta Veba aizturēšanai, kurš liecināja, ka Vilinghems cietumā atzinis savu vainu ļaunprātīgā dedzināšanā. Iesniegtajā petīcijā apgalvots, ka Vebs šajā jautājumā melojis.

Petīcijā tiesai arī uzdots jautājums, vai valsts ugunsdzēsības dienesta priekšniekam ir pienākums atsākt lietas izmeklēšanu, ja modernā zinātne apgāž agrāk veiktās ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklēšanas rezultātus.

Bērds paskaidroja, ka petīcijas norakstu un uzaicinājumu ierasties tiesā nosūtījis arī gubernatoram Rikam Perijam, kurš atteicās apturēt nāvessoda izpildi Vilinghemam, kā arī valsts ugunsdzēsības dienesta birojam, Navaro apgabala advokātam un štata prokuroram. Vēl nav zināms, vai šīs iestādes turpmākajā procesā piedalīsies.

2009.gadā Perijs tika apsūdzēts politisku mahināciju veikšanā, nomainot trīs štata komisijas locekļus, pirms tā uzklausīja liecības saistībā ar ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklēšanas metodēm Vilinghema lietā.

Bērda spriedums pēc nākamās nedēļas noklausīšanās var ietekmēt Perija politisko karjeru, jo tas, iespējams, tiks pasludināts tieši pirms 2.novembrī paredzētajām vēlēšanām, kurās Republikāņu partijas pārstāvim nopietns konkurents būs bijušais Hjūstonas mērs, demokrāts Bils Vaits.

"Death Penalty Information Center" apkopotie dati liecina, ka kopš nāves soda atjaunošanas 1976.gadā ASV ar nāvi sodīti 1227 cilvēki. Un Teksasas štats izpildījis salīdzinoši vislielāko skaitu no tiem - 463.

Pēdējos gados bijušas vairākas skaļas tiesas prāvas, kurās uz nāvi notiesātajiem izdevies pierādīt savu nevainību pirms sprieduma izpildīšanas.

Džordžijas un Dienvidkarolīnas tiesa 2005. un 2009.gadā pēc nāves reabilitēja 1945.gadā uz nāvi notiesātu sievieti un divus 1915.gadā notiesātus vīriešus.

Lai arī bijuši spēcīgi pierādījumi kopš 1976.gada ar nāvi sodīto ieslodzīto nevainībai, līdz šim neviens no tiem nav ticis pierādīts tiesā, norādīja "Death Penalty Information Center" direktors.

Kasjauns.lv/LETA/Foto:Bulls Press

­