Pēc Ziemeļkorejas uzbrukuma demisionē dienvidkorejiešu aizsardzības ministrs
Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Tējons ceturtdien demisionējis, aizvien pieņemoties spēkā kritikai par kūtro atbildes reakciju uz Ziemeļkorejas artilērijas uzbrukumu, kurā dzīvību zaudēja četri cilvēki.
Prezidents Ļi Mjunbaks pieņēmis demisiju, jo ministrs vēlējies atkāpties, "lai uzņemtos atbildību par neseno incidentu sēriju", informē amatpersonas.
Ministrs demisionējis divas dienas pēc ziemeļkorejiešu uzbrukuma Dienvidkorejai piederošajai pierobežas salai Jonpjonai, nogalinot četrus cilvēkus un izraisot satraukumu visā pasaulē.
Trešdien ministrs saņēma asu pārmetumus no likumdevējiem par "maigo" reakciju uz uzbrukumu. Jau ziņots, ka Dienvidkoreja aizsargājoties raidīja 80 šāviņus.
Likumdevēji uzskata, ka armijai vajadzēja reaģēt daudz asāk, piemēram, veikt gaisa uzbrukumu Ziemeļkorejas artilērijas baterijām.
Turpretī Kims ir pārliecināts, ka tas izraisītu karu.
Phenjana gan apgalvo, ka incidentu izraisījusi Seula, kuras bruņotie spēki esot raidījuši šāviņus uz Ziemeļkorejas jūras teritoriju. Incidentā daļēji esot vainojama arī Vašingtona, pateicoties kurai pēc Korejas kara, kas ilga no 1950. līdz 1953.gadam, esot novilkta "nelikumīga" jūras robeža, teikts ASV armijai adresētajā paziņojumā, kuru citē Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra.
"Korejas Rietumjūra (Dzeltenā jūra) kļuvusi par bīstamu vietu, kur ziemeļu un dienvidu konfrontācijas risks ir pastāvīgs, tikai tāpēc, ka ASV vienpusēji novilka nelikumīgu Ziemeļu robežas līniju," teikts Phenjanas bruņoto spēku pārstāvja paziņojumā. "Tāpēc ASV nevar izvairīties no atbildības par neseno apšaudi."
Ziemeļkoreja joprojām atsakās atzīt Ziemeļu robežas līniju, kuru pēc Korejas kara nosprauda ASV vadītie ANO spēki, un pieprasa tās pārcelšanu tālāk uz dienvidiem.
Jau iepriekš pie apstrīdētās robežas notikušas letālas abu Koreju sadursmes. Tā tas bija 1999.gadā un 2002.gadā, kā arī pagājušā gada novembrī.
