Datu izplatīšanai "WikiLeaks" izmanto arī Latvijas serverus
Latvijas interneta resursos ierīkotas vismaz divas slepeno dokumentu publicēšanas vietnes "WikiLeaks" satura kopijas jeb "spoguļi", konstatēja biznesa portāls "Nozare.lv".
Par "spoguļiem" ar adresēm "www.bOx.lv" un "wikileaks.bOx.lv" pēc "Nozare.lv" lūguma informēja īso vēstījumu sociālā tīkla "Twitter" lietotāji. Vismaz viens no Latvijas spoguļserveriem - "www.bOx.lv" - parādās starp 748 apzinātiem spoguļserveriem, kas uzskaitīti "WikiLeaks" vietnē. Pēc citu interneta portālu sniegtās informācijas, "WikiLeaks" spoguļserveru skaits ir pārsniedzis 1000.
Viens no vairākiem interneta adrešu īpašnieku meklētājiem ar funkciju "who is" uzrādīja "www.box.lv" kā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam piederošu adresi, taču Latvijas interneta reģistra "www.nic.lv" meklēšanas rīks neatrada ne vienas, ne otras minētās adreses īpašniekus. Vairākos citos meklētājos ar "who is" funkciju arī nebija iespējams atrast adrešu īpašnieku.
"Nozare.lv" pārliecinājās, ka vismaz viena no vietnēm darbojas un bija iespējams atvērt un apskatīt jau Latvijas medijos apspriesto ASV vēstniecības ziņojumu par noskaņojumu Latvijā Krievijas un Gruzijas militārā konflikta laikā 2008.gada augustā.
"WikiLeaks" savā vietnē piedāvā jebkuram līdzjutējam iesaistīt savus servera vai citus interneta resursus dokumentu publiskotāju materiālu glabāšanā. Lapā ar nosaukumu "Mass-mirroring WikiLeaks" satur tehniskas instrukcijas. Lapā teikts, ka pilnais aktuālais "WikiLeaks" saturs aizņemot "pāris gigabaitus", ieskaitot diplomātisko vēstījumu datus ar nosaukumu "Cablegate".
"WikiLeaks" meklē palīgus visā pasaulē pēc tam, kad noslēpumu publiskotāja elektroniskos resursus sāka izstumt no interneta vietnēm ASV un notika vairāki uzbrukumi ar mērķi bloķēt piekļuvi vietnes saturam. Ar lielu "spoguļu" skaitu gandrīz vairs nav iespējams bloķēt "WikiLeaks" saturu, uzskata nozares pazinēja.
Jau ziņots, ka "WikiLeaks" nodoms publiskot vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu ziņojumu ir izraisījis milzu satraukumu un asas debates vairākās valstīs par šāda soļa ētiskumu un likumību. Pagaidām "WikiLeaks" ir nācis klajā ar tikai daļu no satura, kas ir jau izraisījis vairākus skandālus, kaut vai Krievijas premjera Vladimira Putina nosaukšanu par "alfa tēviņu" un neglaimojošas piezīmes par Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un Vācijas premjeri Angelu Merkeli.
Servera satura "spoguļošana" ir sen pielietota tehnoloģija, kam parasti nav sakara ar hakeru darbību vai apzinātu apstrīdēta satura izkliedēšanu, lai to nevarētu izdzēst tie, kam tas nepatīk. To bieži izmanto arī pieprasītas bezmaksas programmatūras izplatīšanai, lai netiktu noslogots tikai viens vai pāris serveru vienā valstī.
Kā norāda nozares pazinēji, apstrīdēta satura "spoguļošana" daudzās un dažādās valstīs, sevišķi tādās, kas sargā datus un izteiksmes brīvību, faktiski padara šo saturu par neiznīcināmu un necenzējamu.
Jau ziņots, ka "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs Lielbritānijā atrodas apcietinājumā saistībā ar Zviedrijas prasību viņu izdot kriminālvajāšanā par seksuālu uzmākšanos. Zviedru varas iestādes apgalvo, ka šai kriminālizmeklēšanai neesot nekāda sakara
ar Asanža darbību "WikiLeaks".
LETA