ANO panākta vienošanās par jauniem instrumentiem cīņai ar klimata izmaiņām
ANO klimata konferencē Meksikas pilsētā Kankunā sestdien panākta vienošanās par jaunu dokumentu cīņai ar globālo klimata sasilšanu, kas ietver arī Zaļā klimata fonda radīšanu jaunattīstības valstīm, kur nonāks ievērojama daļa finansējuma cīņai ar klimata pārmaiņām.
Apstiprinot pēdējās jaunā dokumenta daļas, vairāk nekā 190 nācijas vienojās izveidot jaunu starptautisku organizāciju palīdzībai nabadzīgajām valstīm, kuru pirmajos trīs gados uzraudzīs Pasaules Banka.
Sarunas Meksikā ilga divas nedēļas un pēdējās divas dienas delegāti faktiski negulēja, spējot panākt vienošanos, kas paver ceļu Kioto protokola pagarināšanai, kura noteikumu spēks beigsies divu gadu laikā.
"Ir sākusies jauna ēra starptautiskajā sadarbībā klimata pārmaiņu jomā," paziņoja Meksikas ārlietu ministre Patrisija Espinosa.
Zaļā klimata fonds paredz, ka 2020.gadā tajā jābūt iemaksātiem 100 miljardiem dolāru, bet 2010.-2012.gadā ik gadu finansējumam jāsasniedz 30 miljardi dolāru.
Tāpat paredzēts veidot centrus, kuros valstis dalīsies ar "zaļajām" tehnoloģijām.
Vienošanās arī paredz "ievērojami samazināt" oglekļa dioksīda izplūdes apjomus, kas tiek vainots par planētas sasilšanu, lai nepieļautu planētas temperatūras kāpumu par vairāk nekā diviem grādiem pēc Celsija. Bagātajām valstīm emisijas līmenis līdz 2020.gadam būtu jāsamazina par 25-40%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Paredzēts veikt pētījumus, kā panākt, lai temperatūras celšanās nepārsniegtu 1,5 grādus. Tāpat arī vienošanās paredz izpētīt jaunus tirgus mehānismus, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt oglekļa dioksīda izplūdi.
ASNO klimata konference Kankunā
Jaunais Zaļā klimata fonds pārvaldīs bagāto valstu naudu, kas tiks piešķirta klimata izmaiņu vissmagāk skartajām valstīm. Eiropas Savienība (ES), ASV un Japāna ir galvenie, kas solījuši sasniegt 100 miljardu dolāru atzīmi līdz 2020.gadam.
Pasaules Banka uzraudzīs fondu pirmos trīs gadus un tam būs 24 locekļu liela valde, kurā vienlīdzīgi būs pārstāvētas attīstītās un jaunattīstības valstis, kā arī mazās salu valstis, kuras ir visvairāk satrauktas par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem.
Vienošanās arī ietver plašu atbalstu centieniem apturēt mežu izciršanu, kas ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu faktoriem, jo bagāta veģetācija atsver rūpniecisko piesārņojumu. Vienošanās prasa jaunattīstības valstīm izstrādāt plānus atmežošanas apturēšanai, tomēr neietver norādes, kā to varētu regulēt ar tirgus palīdzību.
