Neonacisti pārņēmuši veselu Vācijas ciematu

Jāmela, neliels ciematiņš, kas atrodas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē netālu no Vismāras, kļuvusi par simbolu galēji labējo popularitātes pieaugumam savulaik komunistu pārvaldītajā Vācijas austrumu daļā.

Te kopš dzimšanas dzīvo neonacistiskās Necionāldemokrātiskās partijas (NPD) aktīvists Svens Krīgers, kas līdz ar saviem sekotājiem sācis terorizēt pārējos ciemata iedzīvotājus, cenšoties pārpirkt visus vietējos nekustamos īpašumus.

NPD kopš 2006.gada ir pārstāvēta Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālajā parlamentā, un labējo ekstrēmistu noziegumi jau sen kļuvuši par šī lauku apvidus ikdienas dzīves sastāvdaļu. Pēdējo mēnešu laukā federālajā zemē notikuši uzbrukumi visu demokrātisko partiju pārstāvjiem.

Reizēm nepaiet ne nedēļa, kad nav noticis uzbrukums kāda vēlēšanu iecirkņa birojam, apmētājot to ar krāsas paketēm, izsitot logus vai noķēpājot sienas ar nacistiska satura grafiti.

Norberts Nīscerijs, sociāldemokrātu (SPD) frakcijas līderis reģionālajā parlamentā, to dēvē par "terora sākotnējo fāzi". Viņa paša biroja logi jau izdauzīti divkārt.

Arī federālās zemes iekšlietu ministrs Lorencs Kafīrs, kurš pārstāv konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU), atzīst, ka reģistrēts jauns labējo ekstrēmistu vardarbības līmenis.

Viņš ir pārliecināts, ka NPD ar agresīvu rīcību cenšas stiprināt savas pozīcijas pirms septembrī gaidāmajām Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālajām vēlēšanām.

Tikmēr Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs brīdina, ka NPD ietekme vietējās municipalitātēs arvien vairāk pieaug, neonacistiem cenšoties kļūt par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Tomēr pagaidām nekur viņu panākumi nav bijuši tik lieli kā Jāmelā. Ja neonacisti to tagad pamestu, ciemats kļūtu tukšs. Par situāciju bažījas vairs ne tikai vietējās vai federālās zemes varasiestādes, bet arī Berlīne.

Pirms dažiem mēnešiem ciematu apmeklēja Bundestāga viceprezidents un SPD loceklis Volfgangs Tīrse. Viņš aptuveni pusstundu pavadīja sarunā ar Horstu un Brigitu Lomeieriem, kuri 2004.gadā iegādājušies māju mežā pie Jāmelas.

Politiķis apsolīja viņiem atbalstu cīņā pret vietējiem neonacistiem, taču līdz šim nekas nav mainījies.

Ciemata ielās joprojām pastāvīgi sastopami jauni vīrieši skūtām galvām, tērpušies armijas parauga biksēs. Nedēļas nogalēs visus apkārtnes laukus pieskandē nacistu grupu spēlētā rokmūzika. No mežiem, kur neonacisti apgūst kaujas prasmes, atskan šāvieni. Kad Lomeieriem gadās iet cauri ciematam, bērni viņus sagaida ar nacistu sveicienā paceltu labo roku.

Jau Krīgera tēvs bija pazīstams kā labējais radikālis. Skolā Krīgers juniors bija autsaiders, un draugu viņam nebija, kamēr jaunietis nenonāca skūtgalvju aprindās. Tomēr ilgu laiku viņš Jāmelā bija vienīgais neonacists.

"Tagad," stāsta Lomeiers, "viņi Jāmelu uzskata par nacionāli atbrīvotu zonu."

Ekstrēmisti ciematu pārņēmuši tikai dažu gadu laikā, un tagad viņiem pieder septiņas no desmit Jāmelas mājām. Ikviens, kurš nevar ar neonacistiem sadzīvot, no ciemata tiek izspiests.

Jaunie saimnieki izkarina impēriskās Vācijas militāros karogus un katru gadu svin nacistiskās Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera dzimšanas dienu, bet neapmierināto kaimiņu māju durvis tiek izgāztas, logi izsisti un automašīnu riepas sadurtas.

Vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kāda Jāmelas ģimene savā dārzā atrada beigtas vistas un brīdinājumu: "Mēs jūs izsvēpēsim."

Ciemats pamazām tukšojās, un Krīgers mudināja savus draugus pārpirkt pamestos īpašumus. Citu, kas to vēlētos, vairs nebija.

Kad kāds pāris tomēr uzdrošinājās riskēt, viņu māja īsi pirms paredzētās ievākšanās nodega. Cits jaunais īpašnieks uzdrošinājās Jāmelā parādīties tikai policijas pavadībā.

Tomēr Lomeieri negrasās padoties. Katru gadu pļavā aiz savas mājas viņi rīko rokfestivālu, un kopš pagājušā gada par tā patronu kļuvis Mēklenburgas-Priekšpomerānijas premjerministrs Ervins Selerings, kurš pārstāv SPD.

Pasākums norisinās policijas apsardzībā, un pēdējo gadu laikā nopietni incidenti nav atgadījušies.

Taču pērn neonacisti pārrāpās pār žogu un uzbruka festivāla apmeklētājiem. Šoreiz gan iejaucās policija. Diemžēl kārtības sargi nevar pastāvīgi Lomeierus apsargāt - tuvākais policijas iecirknis atrodas 12 kilometru attālumā.

Kad šovasar Krīgers svinēja kāzas, Jāmelu pārpludināja vairāki simti labējo ekstrēmistu, kas bija ieradušies no visas Vācijas, kā arī no Nīderlandes un Šveices. Kamēr neonacisti līdz agram rītam turpināja svinības, Lomeieri palika nomodā, baidoties par savu dzīvību.

Tikmēr vietējās municipalitātes mērs Ūve Vandels ir bezspēcīgs.

"Policija, varasiestādes, neviens nedomā iejaukties," ar rūgtumu atzīst Vandels. "Nacisti smejas mums sejā."

Mērs žēlojas, ka Jāmela kļuvusi par bezlikumības vietu un ka varasiestādes pret labējiem ekstrēmistiem nevēršas ar pietiekamu bardzību. Krīgers, kurš nodarbojas ar ēku nojaukšanu, netraucēts būvgružus izgāž un dedzina ciemata apkārtnē.

Tikmēr netālu esošās Grēfesmīlenes Sabiedriskās kārtības departamenta vadītājs uzskata, ka atbildība par notiekošo esot jāuzņemas augstāka līmeņa amatpersonām. Savukārt tās norāda, ka par Jāmelu atbildīgas ir vietējās varasiestādes.

Tikmēr Krīgers lolo daudz lielākas ieceres. Kopš 2009.gada viņš apriņķa padomē pārstāv NPD un nesen pārpircis Grēfesmīlenes betona fabrikas daļas. Fabrikas ēkās viņš izvietojis arī NPD biroju.

Viņa ēku nojaukšanas uzņēmuma zīmolu rotā Dāvida zvaigzne, kuru satriec veseris, un devīze: "Mēs veicam netīro darbu."

Krīgers atsakās komentēt pret viņu vērstās apsūdzības, tikai piebilst: "Nekas no rakstītā par mani nav tiesa."

Tajā pašā laikā viņa uzņēmums plaukst. Pēdējo mēnešu laikā Krīgers pieņēmis jaunus darbiniekus, un pasūtījumus viņam nodrošina ne tikai draugi no galēji labējo aprindām, bet arī citi vietējie uzņēmēji.

Vandelu satriec galēji labējo ietekmes mērogs, un viņš bažījas, ka var parādīties arī "otrā, trešā, ceturtā Jāmela".

Tikmēr neonacistu uzslietais ceļa rādītājs pie ciemata robežas vēsta: "Jāmelas ciemats - brīvs, sociāls, nacionāls." Tam blakus esošā plāksne norāda attālumu līdz Hitlera dzimtajai pilsētai: "Braunava pie Innas - 885 km." Citi ceļa rādītāji mēra attālumu līdz kādreizējās Vācijas impērijas pilsētām - Breslavai un Kēnihsbergai, kuras pēc Otrā pasaules kara nonāca attiecīgi Polijas un toreizējās PSRS sastāvā.

"Mēs Jāmelu esam atstājuši," atzīst Vandels.

Tikmēr Lomeieri vēl paliek.