Zinātnieks: tuvākajos gados tiks atspēkota globālās sasilšanas teorija
Zinātnieku aprindās nostiprinās atklāsme, ka cilvēka saimnieciskās darbības izraisīta globālā sasilšana ir mīts, tuvākajos gados patiesību vairs nebūs iespējams noslēpt, tādēļ ieinteresētās puses steidz aktīvi rīkoties, lai no saceltās ažiotāžas paspētu gūt maksimāli lielu labumu.
Tā savā jaunākajā publikācijā raksta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta meteoroloģijas profesors Ričards Lindzens (Richard Lindzen).
"Fakts, ka attīstītajā pasaulē sākās histērija par dažas grāda desmitdaļas lielu globālās vidējās temperatūras novirzi, izraisīs izbrīnu nākamajās paaudzēs," norāda Lindzens, viens no biežāk citētajiem zinātniekiem akadēmiskajos žurnālos un līdzautors Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes trešajam ziņojumam.
Šī histērija apliecina, ka lielākā sabiedrības daļa ir neizglītota un patiesību aizstāj ar to, kas tiek nemitīgi atkārtots, savukārt politiķi un dažādu ideju aizstāvji izmanto sabiedrības vājās vietas, lai gūtu labumu sev, uzskata profesors.
Viņš atgādina, ka klimats ir mainījies vienmēr. Ledus laikmetus nomaina siltāki periodi, turklāt daži no tiem, pēc visa spriežot, bijuši siltāki nekā mūsdienas, lai gan ogļskābās gāzes līmenis tad bija zemāks. Lūkojoties nesenākā pagātnē, jāatceras viduslaiku siltuma periods un mazais ledus laikmets. Lindzens ir pārliecināts, ka nelielas klimata svārstības, kuras mērāmas grāda desmitdaļās, notiek nepārtraukti un bez īpaša iemesla.
Galvenais faktors, kas nosaka globālo temperatūru, ir okeāni. Siltumam pārvietojoties starp dziļākiem ūdens slāņiem un okeāna virsmu, rodas gaisa temperatūras izmaiņas, kas var ilgt no dažiem gadiem līdz gadsimtiem. Nesens pētījums pieļauj, ka šīs izmaiņas izskaidro visas klimata svārstības, kas novērotas pēdējos divos gadsimtos, raksta profesors.
Savukārt ledāju kušanu, sausumu, vētras, plūdus, kā arī floras un faunas izmaiņas zinātnieks skaidro ar reģionālām klimata izmaiņām, nevis globāliem procesiem. Viņš atzīst, ka šīs izmaiņas līdz šim nav izdevies laicīgi paredzēt un arī prognozes par nākotnē gaidāmajām klimata svārstībām nav uzticamas; dabas katastrofas ir, bija un būs, simboliska cīņa pret iedomātu problēmu to nemainīs.
Lindzens arī sniedz savu atbildi uz jautājumu, kādēļ tieši pēdējos gados pastiprinājusies panikas celšana. Divdesmit gadu laikā, kopš aktualizēts globālās sasilšanas temats, izveidojies plašs dažādu organizāciju tīkls, kura pastāvēšana atkarīga no panikas uzturēšanas. Daudziem uzņēmumiem globālā sasilšana kļuvusi par labu peļņas avotu, arī valstu līmenī globālā sasilšana - caur jaunām nodevām, investīcijām un emisiju tirdzniecību - lieti noder papildu ienākumu gūšanai un konkurētspējas palielināšanai.
Redzot, ka novērojumu dati neapstiprina iepriekš izteiktās prognozes par neapturamu temperatūras un jūras līmeņa kāpumu un ka ticība globālās sasilšanas teorijai ar katru dienu zūd, ieinteresētās puses steidz īstenot savus plānus un izmanto pēdējo iespēju nopelnīt, uzskata Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta meteoroloģijas profesors.
