Turcijas premjers: Vācijā valda ksenofobija

"Mēs ar lielām bažām vērojam ksenofobiju vairākās Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā (..). Mēs aicinām politiķus un medijus to neuzkurināt," Vācijā uzrunājot turku imigrantus, sacīja Erdogans. "Islamofobija ir noziegums pret cilvēci, tieši tāpat kā antisemītisms."

Vācijā uz pastāvīgu dzīvi apmetušies ap 2,5 miljoniem turku. Nereti viņi dzīvo slēgtās kopienās un tiek kritizēti par nevēlēšanos integrēties.

"Es vēlos, lai visi iemācītos vācu valodu un iegūtu labāko izglītību (..). Es vēlos, lai turki būtu pārstāvēti Vācijā visos līmeņos - administrācijā, politikā, pilsoniskajā sabiedrībā," norādīja Turcijas premjerministrs. ""Jā" integrācijai, taču "nē" asimilācijai. Neviens nevar mūs atraut no mūsu kultūras."

Augstais viesis arī solīja, ka Turcija izdos īpašas "zilās kartes" tiem turkiem, kuri atteiksies no Turcijas pilsonības, lai kļūtu par Vācijas pilsoņiem.

"Mēs atzīsim zilo karti kā identifikācijas dokumentu un atvieglosim darījumus valdības institūcijas un bankās" Turcijā, skaidroja Erdogans.

Pirmdien viņam Hannoverē paredzēta tikšanās ar kancleri Angelu Merkeli.

Nedz Vācija, nedz Francija neatbalsta Turcijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un uzskata, ka pilntiesīgas dalībvalsts statusa vietā Ankarai būtu jāpiedāvā īpaša partnerība. Šāda iespēja gan neapmierinātu pašu Turciju.

Arī pirms došanās uz Vāciju Erdogans atkārtoti pauda neapmierinātību par Turcijas iestāšanās sarunu gauso gaitu.

"Ja viņi nevēlas Turciju, tā arī atklāti vajadzētu pateikt (..), un tad mēs rīkosimies paši un viņus netraucēsim," uzsvēra premjerministrs. "Taču mēs varam daudz dot ES, un ES var daudz dot Turcijai. Mēs vēlamies strādāt solidaritātē."

"Turcijas iedzīvotāji sagaida, ka Vācijai būs nozīmīga loma, veicinot Turcijas iestāšanās sarunu virzību, kā tas bija ar iepriekšējām kristīgo demokrātu valdībām," viņš uzskata. "Acīmredzot līdzšinējā sarunu attīstības gaita rada iespaidu par diskrimināciju."

Iestāšanās sarunas Turcija sāka 2005.gadā, un līdz šim izdevies atvērt tikai 13 no 35 sadaļām.

Astoņas sadaļas ir bloķētas sankciju ietvaros, kas tika piemērotas Turcijai pēc tam, kad tā atteicās atvērt savas ostas Kipras grieķu daļas kuģiem, ignorējot ar ES noslēgto tirdzniecības līgumu.

Vēl citas sadaļas bloķējusi Francija un Kipra, paužot savus iebildumus pret Ankaras iestāšanos ES.

Ja vēl līdz jūlijam netiks atvērta jauna sadaļa, apritēs gads, kopš sarunās nav virzības.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piektdien Ankarā paziņoja, ka Turcija nav piemērota dalībai Eiropas Savienībā un aicināja tai piedāvāt alternatīvus partnerības modeļus.

Sarkozī jau iepriekš bijis pazīstams kā pārliecināts pretinieks Turcijas uzņemšanai ES, taču ar šo savu atklāto paziņojumu viņš nāca klajā tūlīt pēc tikšanās ar savu turku kolēģi Abdullu Gilu.

"Starp uzņemšanu [ES] un [īpašo] partnerību, kuru, kā apgalvo Turcija, tā nepieņemšot, ir līdzsvara ceļš, kuru mēs varam atrast," preses konferences laikā sacīja Francijas prezidents. "Vislabākais ceļš, kā tikt ārā no (..) strupceļa, ir kādu dienu rast kompromisu."

"Mums nevajag lietas dramatizēt. (..) Tam nevajadzētu mūs atturēt no kopīga darba," piebilda Sarkozī.

Neskatoties uz viņa teikto, Gils uzsvēra, ka pilntiesīga dalība ES joprojām ir Turcijas prioritāte, un aicināja Franciju atteikties no iestāšanās sarunu bloķēšanas.

"Mēs sagaidām, ka visa ES turēs solījumu, kuru viņi devuši, (..) un dos mums iespēju veiksmīgi pabeigt procesu," sacīja Turcijas prezidents.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Ankara respektēs ES dalībvalstu, tostarp Francijas, referendumu rezultātus, ja tās jautājumu par Turcijas uzņemšanu ES nodos tautas nobalsošanai.

Taču līdz tam sarunas nedrīkst bremzēt "mākslīga obstrukcija", uzsvēra Gils.