Stokholmā sods par lāsteku nenotīrīšanu pārsniedz 15 000 latu
Stokholmā sods ēkas īpašniekam par lāsteku nenotīrīšanu var būt līdz pat 200 000 zviedru kronu (15 900 latiem), tādēļ zviedru namsaimniekiem jumtu tīrīšana un bēniņu siltināšana un blīvēšana vienmēr atmaksājoties, teica latviešu izcelsmes zviedru energotaupības eksperts Andrejs Ritums.
Ritums sacīja, ka lāsteku veidošanās parasti ir sliktas ēkas siltumekonomijas simptoms, ko var novērst, siltinot bēniņus un blīvējot vietu, kur jumts pieguļ mājas sienai. "Lāstekas rodas, jo vieta, kur savienojas siena un jumts, nav siltināta un parasti arī nav noblīvēta. No mājas iekšējā siltuma kūst sniegs, mājā arī iekļūst aukstais gaiss," sacīja Ritums.
"Iespējas to novērst ir divas - jau pirms ziemas siltināt un blīvēt šīs vietas vai arī renēs un caurulēs, pa kurām no jumta tek ūdens, ievilkt īpašus elektriskos vadus, kas silda un kausē ledu, lai nerastos lāstekas. Tā to dažos gadījumos dara Zviedrijā, jo siltināt un blīvēt vecāku ēku jumtus var izrādīties par dārgu," stāstīja Ritums. Viņš paskaidroja, ka gan šādu remontu, gan cauruļu un reņu sildīšanas izmaksas Zviedrijas apstākļos ir saprātīgas, jo sods par nenotīrītiem jumtiem un lāstekām var būt ļoti bargs. Ritums arī sacīja, ka, pareizi siltinot bēniņus un mazinot siltuma zudumus caur logiem, zviedru namsaimnieks jebkurā gadījumā ietaupīs no 10% līdz 30% no apkures izmaksām. "Zviedrijā vietējā policija skatās, vai pie ēkām neveidojas lāstekas, un brīdina - ja tās nenovāks nedēļas laikā, īpašniekam draud sods. Soda mērs Stokholmā ir samērā bargs, īpašos apstākļos no saimnieka pat tiek prasīts 200 000 zviedru kronu (15 900 latu). Taču katrā pilsētā tas ir atšķirīgs," Ritums teica.
Rīgā par nenotīrītu jumtu un nenovāktām lāstekām pašvaldības noteikumi paredz administratīvo sodu līdz 250 latiem privātpersonām un 1000 latu juridiskām personām.
Eksperts stāstīja, ka lāsteku un apsnigušu jumtu dēļ Stokholmā pat radies bizness - interneta mājaslapa un "karstais telefons", kur iedzīvotāji var zvanīt un ziņot par lāsteku veidošanos konkrētās adresēs. Telefona saimnieki tad piedāvā novākt sniegu un lāstekas.
"Jebkurš iedzīvotājs jebkurā diennakts stundā var piezvanīt un ziņot, ka tādā un tādā adresē karājas lāstekas. Tad mājaslapas saimnieki, kas paši nodarbojas ar jumtu tīrīšanu, sazinās ar nama īpašnieku un piedāvā lāstekas novākt. Tas viņiem ir bizness," teica Ritums.
"Nozare.lv" konstatēja, ka zviedru presē, rakstot par nelaimēm saistībā ar no namiem krītošu ledu un sniegu, minēts, ka incidenti parasti beidzas ar kriminālizmeklēšanas sākšanu pret namsaimnieku un dažkārt pret uzņēmumu, kas salīgts tīrīt jumtu. Pēdējos gados ir bijis vismaz viens nāves gadījums, ledus bluķiem Stokholmas centrā nāvējoši traumējot kādu pusaudzi.
Ritums 1973.gadā beidzis Zviedrijas Karalisko tehnisko augstskolu Stokholmā ar būvinženiera grādu. Jaunībā viņš strādāja nelaiķa tēva Jāņa Rituma celtniecības uzņēmumā, pēc universitātes beigšanas būvniecības konsultantu firmā ''Jacobson & Widmark'', tad Zviedrijas elektroenerģijas uzņēmumā "Vattenfall". 90.gadu sākumā Ritums kā "Vattenfall" pārstāvis piedalījās "Latvenergo" māsterplāna izstrādē un kādu laiku arī kā ASV "Electric Power Research Institute" pārstāvis Zviedrijā.
Ritums jau būvniecības konsultanta darba laikā sācis interesēties par energotaupību mājokļos un ēkās, tad, pārejot pie "Vattenfall", specializējies elektrības ražošanas jautājumos un atgriezies siltumtaupības nozarē, dibinot "Ritums Energy Consulting". Uzņēmums - pamatā pats Ritums un pēc vajadzības piesaistīti ārštata speciālisti - starp saviem klientiem min vairākas Zviedrijas slimnīcas, organizācijas, kas Zviedrijā pilda funkcijas, kas atbilst namu pārvaldei Latvijā, arhitektus un privātmāju īpašniekus. Viena no Rituma specialitātēm ir tā sauktā termografēšana jeb ēku attēlu veidošana infrasarkanajā spektrā, lai veiktu siltuma zuduma analīzes un rekomendācijas.
Meklējam garāko lāsteku
Juris Kaža Nozare.lv, Foto: No izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
