Pāvests noliedz ebreju tautas vainu Jēzus Kristus nāvē
Jaunā šomēnes pārdošanā gaidāmā grāmatā pāvests Benedikts XVI atbrīvojis ebreju tautu no atbildības par Jēzus Kristus krustā sišanu, izpelnoties ebreju organizāciju atzinību.
Pavēsts raksta, ka Jēzu Kristu notiesājusi "tempļa aristokrātija" Jeruzalemē un "masas", kas Jēzus vietā apžēloja Barabu, - nevis "ebreju tauta kā veselums". Fragmentus no Jēzus Kristus biogrāfijas otrā sējuma Vatikāna laikraksts "L'Osservatore Romano" publicēja ceturtdien.
Pasaules Ebreju kongress uzlavējis pāvestu "par nepārprotamu noraidījumu argumentam, ka ebreju tauta varētu tikt saukta pie atbildības".
"2000 gadu pēc notikušā tiešām ir pēdējais laiks katoļu baznīcas galvai nākt klajā ar skaidru paziņojumu," uzsvēra kongresa prezidents Ronalds Lauders. "Ebreji cieta no brutālas vajāšanas un antisemītisma, jo kristieši uzskatīja viņus par kolektīvi atbildīgiem Jēzus Kristus nogalināšanā, pat ja viņš pats bija ebrejs un tika sists krustā pēc romiešu valdnieku pavēles," viņš piebilda.
Itāļu laikraksta "Il Fatto" Vatikāna eksperts Marko Politi pāvesta vārdus raksturoja kā "pozitīvu signālu ebreju tautai, parādot, ka Benedikts XVI nekādā gadījumā neuzskata evaņģēlijus par pamatu jebkādam antisemītismam".
Spriedze jūdaisma un katolicisma starpā valdījusi gadsimtiem ilgi, jo katoļi vainojuši ebrejus Kristus nāvē. Vatikāna koncils pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ebrejus attaisnoja, tomēr spriedzei punktu tā arī nepielika, un Benedikta XVI valdīšanas laikā jautājums atkal ieguvis aktualitāti. 2007.gadā pāvests atjaunoja "lūgšanu par ebreju pievēršanu" kristīgajai ticībai.
Savukārt 2008.gadā viņš saniknoja ebreju kopienu, nolemjot atcelt holokaustu noliedzošā bīskapa Ričarda Viljamsona izslēgšanu no baznīcas. Ebreju organizācijas neiepriecināja arī pāvesta paziņojums par pretrunīgi vērtētā Otrā pasaules kara gadu pāvesta Pija XII kanonizācijas procesu. Daudzi ebreji uzskata, ka Pija bezdarbība kara laikā pieļāvusi nacistu noziegumu pastrādāšanu.
