Tokija pārvēršas par spoku pilsētu

Tokija, kur vienmēr kūsājusi dzīve, ir kā izmirusi. Skolas ir slēgtas, daudzi uzņēmumi atlaiduši darbiniekus mājās. Iedzīvotāji cenšas sarūpēt pārtikas, ūdens un citus krājumus un neiziet no saviem mājokļiem, baidoties no mazākās vēja pūsmas — vai tikai gaisā nav radiācija.

„Cilvēki uztraucas, bet viņiem nesaka, kas notiek patiesībā un kādi ir draudi,” britu avīzei „The Daily Mail” teic septiņdesmitgadīga bēgle. Lai tiktu prom, nopietns traucēklis ir degvielas trūkums, jo daudzas uzpildes stacijas ir slēgtas, pie vēl strādājošajām ir garas auto rindas. Katru aizbraucēju pārbauda ar Geigera skaitītāju, kas mēra radiāciju.

Visvairāk cietušajos rajonos klājas grūti, līst, pazeminās gaisa temperatūra, nav apkures, trūkst segu, gadās, ka viena rīsa sauja jādala uz četriem. Naktī uz trešdienu valdība uz katastrofas zonu nosūtījusi 1,3 miljonus pārtikas paku. Ceļi ir sabrukuši vai gruvešu pilni, līdz daudzām vietām var nokļūt tikai ar helikopteru.

Starptautiskajā Tokijas lidostā drūzmējas lidot gribētāji, daudziem ir vienalga, kur doties, lai tikai būtu biļetes. Evakuācijai nolīgst arī privātfirmu lidmašīnas, un cenas nav svarīgākais jautājums. Aģentūrai „Reuters” kāds Ķīnas aviopārvadājumu firmas pārstāvis stāstījis, ka saņēmis pasūtījumu 14 pasažieru lidojumam no Tokijas uz Honkongu. Cena — 160 000 ASV dolāru. Savukārt čārterreiss uz Austrāliju vienā virzienā izmaksājis 265 000 dolāru.

Rietumu firmas evakuē savus darbiniekus, vieni no pirmajiem sākuši rīkoties autobūves koncerni „Peugeot” un „Rival Daimler”. Vācijas auto rezerves daļu ražotājs „Continental” ar mašīnām izvedīs ārzemniekus, bet savus japāņu darbiniekus pārvietos uz Hirosimu — pilsētu, kas 1945. gadā pārcieta atomuzbrukumu, bet nu ir daudz drošāka.