Japānas AES glābēji mirs no radiācijas
Viņus dēvē par „Fukusimas piecdesmitnieku”, un viņi ir vienīgā Japānas cerība izvairīties no katastrofas, kas būtu postošāka par „Černobiļu”. Neidentificēti glābšanas dienestu darbinieki un tehniķi šobrīd izmisīgi cīnās par miljoniem tautiešu dzīvību, apzinoties, ka pat veiksmes gadījumā, visdrīzāk visiem viņiem nāksies mirt no letālām radiācijas devām. Vismaz tā par viņiem raksta portāls New York Post.
Japānas „Černobiļa”
Salīdzinājumam, Černobiļas darbinieki, kuri 1986.gadā palika Ukrainas atomelektrostacijā pēc sprādziena, no saņemtās radiācijas nomira triju mēnešu laikā.
Japānas premjers Naoto Kans faktiski pavēlēja komandām doties pašnāvības misijā. „Jūs esat vienīgie, kas spēj atrisināt radušos krīzi,” viņš paziņoja. „Atteikšanās nav iedomājama.”
Kopumā ar radiāciju Fukusimas atomelektrostacijā cīnās aptuveni 180 cilvēki. Tomēr neviens cilvēks spēcīgās radiācijas dēļ nedrīkst atrasties reaktoru tuvumā ilgāk par 15 minūtēm. Darbinieki ir sadalīti aptuveni 50 cilvēku komandās, kas nepārtraukti nomaina viena otru.
Strādnieki pārkarsušo reaktoru dzesēšanai izmanto manuālos sūkņus, jo ar elektrību darbināmā dzesēšanas sistēma pārstāja darboties pēc pagājušās nedēļas postošās zemestrīces un tai sekojošā cunami viļņa. Ģērbušies speciālos aizsargtērpos un darbojoties lukturu gaismā, viņi labo caurules un bojātos ventiļus. Kodoldegvielai nepieciešama dzesēšana ar ūdeni, pretējā gadījumā tā pārkarst un sāk kust, piesārņojot atmosfēru ar radiāciju.
Černobiļa: toreiz un tagad
Strādnieku, kuru vidū ir gan policisti, gan ugunsdzēsēji un karavīri, lielākais izaicinājums ir ceturtais reaktors, kurā dzesēšanas tvertnes ir pilnībā izžuvušas. To dzesēšanai piesaistīta arī militārā ugunsdzēšanas tehnika.
Neskatoties uz to, ka strādnieki viscaur ir tērpušies kostīmos, kuriem vajadzētu pasargāt no radiācijas, reaktoros esošā radiācija četras reizes pārsniedz līmeni, pie kura cilvēka organismā attīstās vēzis. „Skafandri viņus nepasargās un es nezinu kā, lai nosauc pašnāvniekus, kas devušies bezcerīgā cīņā,” saka Tokijas universitātes Radioloģijas nodaļas profesors Keiči Nakagava.
Japānas premjers pa to laiku vienā no retajām uzstāšanās reizēm televīzijā, aicināja tautiešus nepadoties un nezaudēt cerības.
Pēc plašām debatēm tika nolemts sūtīt trīs Japānas aizsardzības spēku helikopterus dzesēt reaktorus no gaisa. Līdzīga operācija Černobiļas katastrofas seku likvidētājus nogalināja jau drīz pēc dzēšanas darbu veikšanas.
Pašreizējos apstākļos „Fukusimas piecdesmitnieks” stundā saņem tādu radiācijas starojuma devu, kādai ASV kodolstaciju darbinieks varētu būt pakļauts visas karjeras laikā, uzskata Ziemeļkarolinas universitātes Epidemioloģijas profesors Deivids Ričardsons.
Kasjauns.lv/Foto: LETA/AFP/EPA/Bulls Press
