Grieķija oficiāli lūdz ES finanšu palīdzību
Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) divu dienu samitā parādu jūgā nonākusī Grieķija oficiāli lūgusi finanšu palīdzību, lai nepieļautu valsts maksātnespējas iestāšanos.
Sanāksmes laikā panākta vienošanās ar Grieķijas valdību par izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu 28 miljardu eiro apjomā, kā arī plāniem iegūt desmitiem miljardu eiro no valstij piederošo īpašumu privatizācijas.
Tikmēr bloka līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Grieķijai izkļūt no dziļās krīzes un garantētu eirozonas finanšu stabilitāti.
Kā apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, dalībvalstis ir apņēmības pilnas "darīt visu, kas nepieciešams".
Lai varētu saņemt pēdējo - 12 miljardus eiro lielo - aizdevuma daļu, Grieķijas parlamentam līdz jūnija beigām ir jāapstiprina jaunie taupības pasākumi, lai jūlija sākumā pēdējā maksājuma piešķiršanu varētu apstiprināt eirozonas finanšu ministri.
Tāpēc ES līderi aicina "visas Grieķijas politiskās partijas atbalstīt programmas galvenos mērķus", un atgādina, ka "nacionālā vienotība ir panākumu gūšanas priekšnosacījums".
Ja balsojums būs pozitīvs, Grieķija saņems pēdējo daļu no pērn apstiprinātās 110 miljardu eiro lielās glābšanas programmas. Pretējā gadījumā Grieķijai draud maksātnespēja, jo tā nespēs izpildīt savas finanšu saistības.
Taču daudzi ekonomisti uzskata, ka jebkurā gadījumā Grieķijai nāksies smagi pacīnīties, lai nepieļautu maksātnespēju.
