Atliek lemšanu par atklātiem balsojumiem Saeimā
Juridiskā komisija šodien pēc spraigas diskusijas uz nedēļu atlika lemšanu par grozījumiem Saeimas kārtības rullī par atklātiem balsojumiem Saeimā.
Saeima izskatīšanai komisijās ir nodevusi "Vienotības" frakcijas sagatavotos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz Saeimā amatpersonas vēlēt atklāti.
Izstrādātie grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi.
Aizklātu balsojumu "Vienotības" deputāti rosina saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī ievēlot Saeimas Prezidija locekļus.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš komisijas sēdē norādīja, ka "Vienotības" iesniegtajā likumprojektā nekas nav teikts vēl par četriem aizklātiem balsojumiem, ko paredz Saeimas kārtības rullis: par Prezidija locekļu un Saeimas komisiju locekļu, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu atsaukšanu.
Kārtības ruļļa 140.pants paredz, ka ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm.
Kārtības rullis arī paredz aizklātu balsojumu par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās, par deputāta izslēgšanu no Saeimas uz vienu līdz sešām sēdēm, ja viņš lietojis apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucējis kārtību sēdes laikā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas iesniegtajos Saeimas kārtības ruļļa grozījumos, pēc Kusiņa teiktā, ir divas pretrunas ar Satversmi, kurā noteikts, ka Saeimā balsojums par Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešiem ir aizklāts.
Apmulsumu deputātos radīja arī ZZS ierosinājums kārtības ruļļa 24.pantā noteikt, ka "balsis Saeimas sēdēs skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji", kas faktiski atceļ elektronisko balsošanu.
Juridiskā komisija nolēma uz nākamo sēdi uzaicināt ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani, lai precizētu ZZS ieceri.
Striktu nostāju pret abiem iesniegtajiem kārtības ruļļa grozījumiem pauda Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS), kurš norādīja, ka Saeimas kārtības ruļļa grozīšana pirms referenduma par parlamenta atlaišanu ir populisms, deputātu mēģinājums labāk izskatīties vēlētāju acīs, nevis reāla darbība.