Austrija atbrīvo 1991.gada Viļņas slaktiņā apsūdzēto Golovatovu

Kā ziņots, pamatojoties uz Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, Glavatovs ceturtdien tika aizturēts Vīnē.

"Mēs gaidām uz pārliecinošu Austrijas skaidrojumu par iemesliem, kas noveduši pie lēmuma [par aizturētā atbrīvošanu] un kāpēc lēmums tika pieņemts tik steidzīgi," paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis.

Oficiāla nota Austrijas vēstniekam gan tiks iesniegta tikai pirmdien.

Lai gan Lietuva oficiāli paziņojusi, ka tai nav zināmi Golovatova atbrīvošanas iemesli, kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt savu anonimitāti, atzina, ka pastāv aizdomas par Krievijas iejaukšanos.

"Mums ir aizdomas, ka Krievija uz Austriju izdarīja spiedienu," sacīja Lietuvas ārlietu ministrijas amatpersona.

Golovatovs 1991.gadā komandēja PSRS Valsts drošības komitejas specvienību "Alfa", kas ieņēma Viļņas televīzijas torni. Viņš dienējis arī Afganistānā un strādājis PSRS Valsts drošības komitejas sistēmā. Lēmums par Eiropas ordera izdošanu viņa arestam pieņemts pērn.

Piektdienas vakarā, pavisam neilgi pirms Golovatova atbrīvošanas, Ažubalis pa tālruni sarunājās ar savu austriešu kolēģi Mihaelu Špindelegeru. Telefonsarunas laikā ministrs uzsvēra, ka taisnīguma panākšana 13.janvāra lietā ir "nacionālas nozīmes jautājums".

1991.gada 13.janvārī īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, un vairāki simti tika ievainoti.

Pēc šiem traģiskajiem notikumiem tika sākta pirmstiesas izmeklēšana saskaņā ar tobrīd spēkā esošā kriminālkodeksa pantiem par kaitniecību, publisku aicināšanu graut Lietuvas Republikas suverenitāti, pretvalstisku organizāciju veidošanu un dalību to darbībā, slepkavībām ar iepriekšēju nodomu vainu pastiprinošos apstākļos un citiem nodarījumiem.

1996.gadā krimināllieta pret 48 personām tika nodota izskatīšanai Viļņas apgabala tiesā, bet dažus mēnešus vēlāk tiesa nošķīra un pāradresēja atpakaļ prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz 42 neaizturētajām personām.

1999.gada augustā Viļņas apgabala tiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tiesa atzina viņus par vainīgiem pretvalstisku organizāciju veidošanā un darbībā, atklātos aicinājumos vērsties pret Lietuvas suverenitāti, kā arī līdzdalībā daudzu cilvēku nogalināšanā vainu pastiprinošos apstākļos. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.

Vienlaikus tiesa atzina, ka viņi jau ir izcietuši daļu soda, jo atradušies Viļņas iepriekšējās izmeklēšanas cietumā kopš 1994.gada. 2006.gadā Burokevičs kā beidzamais no notiesātajiem atstāja cietumu.

Visā izmeklēšanas laikā Lietuva izsūtījusi 94 tiesiskās palīdzības lūgumus. No 2006. līdz 2010.gadam izsūtīti 69 šādi lūgumi Baltkrievijai, Krievijai un Vācijai, bet saņemtas tikai noraidošas atbildes.

Konkrēti Lietuvai līdz pat šim laikam nav izdevies saukt pie atbildības ģenerāli Vladimiru Ushopčiku, kura komandētie karavīri piedalījās 1991.gada 13.janvāra uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim. Viņš vēlāk kļuva par Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku, un Minska nav viņu izdevusi Lietuvai.

Pērn apsūdzības 23 personām tika pārkvalificētas par apsūdzībām noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos.

Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Lietuvas kriminālkodeksā paredz, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja nav iespējams panākt viņu izdošanu.

13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi.

Šai krimināllietā ir 455 sējumi, tajā jau nopratināti vairāk nekā 3000 liecinieki, veikts vairāk nekā 1200 ekspertīzes un 180 kratīšanas.