Norvēģijas slaktiņa sarīkotājs paturēts apcietinājumā
Norvēģijas tiesa pirmdien aizdomās turētajam Norvēģijas slaktiņa sarīkotājam Andersam Bēringam-Breivīkam kā drošības līdzekli piemēroja apcienājumu uz astoņām nedēļām, žurnālistiem pavēstīja tiesnesis Kims Hēgers.
Lai gan aizdomās turamais esot atzinis visus viņa lietā zināmos faktus, Bērings-Breivīks tiesā neatzina savu vainu, piebilda tiesnesis.
Tajā pašā laikā Norvēģijas policija koriģējusi piektdien notikušā divkāršā uzbrukuma upuru skaitu, samazinot to līdz 76 cilvēkiem.
Bērings-Breivīks tiesā arī paziņoja, ka viņa organizācijā ir "vēl divas vienības", kas ir gatavas rīkoties.
Pirmās četras nedēļas Bērings-Breivīks pavadīs vieninieka kamerā un viņam būs liegti jebkādi sakari ar ārpasauli.
Prokuratūra pieprasīja divkāršot parasto četru nedēļu pirmstiesas izmeklēšanas apcietinājuma laiku, pirmajai pusei laika piemērojot pilnīgu izolāciju.
Tiesa apstiprināja prokuratūras prasību, vienlaikus noraidot apsūdzētā vēlmi uz tiesas sēdēm ierasties, ģērbtam militārā formā.
Tiesnesis Hēgers žurnālistiem pavēstīja, ka Bērings-Breivīks tiesā savu uzbrukumu skaidrojis ar vēlmi Eiropai "nosūtīt spēcīgu signālu", ka marksistu un musulmaņu kolonizācijai jāpieliek punkts.
Slaktiņš Ūtoejas salā Norvēģijā
"Viņa operācijas mērķis bijis nevis nogalināt pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu, bet nosūtīt spēcīgu vēstījumu, ko nav iespējams pārprast," sacīja Hēgers.
32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks tiesas namā nogādāts un pēc tam aizvests pa rezerves ieeju caur pagrabu.
Pie tiesas nama Oslo centrā bija sapulcējušies simtiem cilvēku, kā arī liels skaits žurnālistu.
Dažas stundas agrāk Norvēģija pusdienlaikā ar klusuma brīdi pieminēja piektdienas traģiskā sprādziena Oslo centrā un Ūteijas salā sarīkotā slaktiņa upurus.
Norvēģijas premjerministrs Jens Stoltenbergs un karalis Haralds V vadīja nācijas sēras, plkst.12 pēc vietējā laika (plkst.13 pēc Latvijas laika) uz minūti ieturot klusuma brīdi.
"Pieminot upurus, kas nomira valdības ēku kvartālā un Ūteijas salā, es pasludinu minūti ilgu klusuma brīdi," sacīja Stoltenbergs.
Tūkstošiem cilvēku klusumā nolieca galvas pie Oslo universitātes.
Šajā laikā visā Norvēģijā apstājās vilcieni un automašīnas, kā arī Oslo birža uz minūti pārtrauca tirdzniecību.
Klusuma brīdim pievienojās arī Ziemeļvalstu un Baltijas vērtspapīru birža "NASDAQ OMX", lai godinātu Oslo terora akta upuru piemiņu.
Solidarizējoties ar Norvēģiju, arī Zviedrija, Somija, Dānija un Īslande, kā arī daudzas citas Eiropas valstis pusdienlaikā noturēja minūti ilgu klusuma brīdi.
Bērings-Breivīks tika aizturēts piektdien Ūteijas salā, kur viņš vadošās Darba partijas jauniešu grupas vasaras nometnē sarīkoja asinspirti. Slaktiņš Ūteijā sekoja spēcīgam sprādzienam pie valdības ēkām Oslo centrā.
Norvēģijas policija pirmdien koriģēja iepriekš izziņoto upuru skaitu, samazinot to līdz 76 cilvēkiem iepriekš ziņoto 93 vietā.
Oslo policijas pārstāvis Eisteins Mēlands pavēstīja, ka visu cilvēku mirstīgās atliekas ir aizvestas no Ūteijas salas, ļaujot precizēt upuru skaitu.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka upuru skaits tomēr vēl var pieaugt, jo turpinās meklēšanas operācija salā un ezerā.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā bojā gājuši astoņi cilvēki un vēl 30 ievainoti, bet apšaudē Ūteijas salā nogalināti 68 cilvēki un vēl 67 ievainoti.
Kā liecina Bēringa-Breivīka internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānojis vismaz no 2009.gada un tos realizējis vienatnē.
Savā 1500 lapu lielajā manifestā viņš lielās, ka ir viens no 80 "vienpersoniskām mocekļu šūniņām", kas izvietotas Rietumeiropā, lai gāztu islāmam tolerantas valdības.
Internetā atrodamais teksts daļēji ir dienasgrāmata, daļēji spridzekļu izgatavošanas rokasgrāmata un radikāli labēju nostāju izklāsts.
Starp manifestā piesauktajiem potenciālajiem mērķiem minēta arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Vācijas kreisi orientētās partijas.
Kā pamatojumu slaktiņam Bērings-Breivīks min naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku.
