150 000 cilvēku Oslo piemin slaktiņa upurus. FOTO
Aptuveni 150 000 tūkstoši cilvēku ar ziediem rokās pirmdienas vakarā pulcējās Oslo centrā, lai klusējot pieminētu piektdien notikušā slaktiņa upurus. Mediji norāda, ka šāda apjoma demonstrācija Oslo vēl nav pieredzēta.
Norvēģijā piemin slaktiņa upurus
Sabiedriskā raidorganizācija NRK vēstījaa, ka pilsētas centrs faktiski ticis paralizēts, un iepriekš plānotā karaliskās ģimenes parādīšanās tika atcelta.
Policija atsakās minēt konkrētus skaitļus, taču atzīst, ka sērotāju pieplūdums bijis "masveidīgs".
Tikmēr Norvēģijas policija atzinusi, ka Anderss Bērings-Breivīks likumsargu uzmanību piesaistījis jau martā.
Policijas drošības dienests (PST) pavēstīja, ka Bērings-Breivīks tā uzmanības lokā nonācis, jo kādā Polijas uzņēmumā iegādājies lielu minerālmēslu partiju. Taču tas šķitis tik maznozīmīgs atgadījums, ka nav novedis pie turpmākām pārbaudēm.
Norvēģijas policija uzskata, ka Anderss Bērings-Breivīks, kurš piektdien sarīkotajos terora aktos noslepkavoja 76 cilvēkus, domājams, rīkojies viens pats.
Avots, kas labi informēts par izmeklēšanas gaitu, aģentūrai "Reuters" pavēstīja, ka Bēringa-Breivīka apgalvojumiem par citu viņa it kā pārstāvētās organizācijas vienību pastāvēšanu ir "zemas ticamība" pakāpe, taču pilnībā varasiestādes arī tos pagaidām nenoraida.
Bēringa-Breivīka apgalvojumus, ka viņš pārstāv plašāku pret islāmu vērstu "krustnešu" tīklu, apšauba arī eksperti, uzskatot, ka tās ir tukšas psihopāta fantāzijas.
Norvēģi, šķiet, jūt arvien lielāku atvieglojumu, pārliecinoties, ka 32 gadus vecais slepkava bijis vienpatnis.
Slaktiņš Ūtoejas salā Norvēģijā
Mazinoties bažām, ka Bērings-Breivīks varētu būt plašākas organizācijas loceklis, pirmdienas vakarā tika atcelta 22.jūlijā ieviestā pastiprinātā robežkontrole. Norvēģija nav arī vērsusies pie citām valstīm ar lūgumu sniegt palīdzību izmeklēšanā, kā arī nav paaugstinājusi pretterorisma gatavības pakāpi.
Pat pēdējais ieraksts Bēringa-Breivīka 1500 lapaspušu garajā manifestā, kas izdarīts liktenīgajā 22.jūlijā, vēsta: "Senais teiciens - ja tu vēlies, lai kaut kas tiktu paveikts, tad dari to pats - ir tikpat patiess kā toreiz."
"Kad lasu dokumentu, intuitīvi es jūtu, ka viņš ir viens. Sajūta ir tāda, ka viņš ir apmaldījies šajā izdomātajā pasaulē un nespēj fantāziju atšķirt no realitātes," atzīst Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas Asimetrisko draudu pētniecības centra direktors Magnuss Ranstrops. "Viņi [masu slepkavas] parasti ir vienpatņi."
Arī citi eksperti norāda, ka Bēringa-Breivīka gadījumā ir līdzīgas iezīmes ar citu masu slepkavu gadījumiem.
Traģisks bumbas sprādziens Oslo centrā
"Viņam nepiemīt empātija, viņš ir vienaldzīgs pret cilvēkiem, kurus nogalina, viņam nav nedz sirdsapziņas [moku], nedz nožēlas," norāda Norvēģijas policijas skolas pētniece Ragnhila Bjērnebeka.
Daudzi Bēringu-Breivīku pielīdzina Timotijam Makvejam, kas 1995.gadā uzspridzināja ASV federālo iestāžu ēku Oklahomā.
Tikmēr policija cenšas taisnoties par to, ka agrāk nav pievērsusi pietiekamu uzmanību slaktiņa rīkotājam.
Policijas drošības dienesta (PST) priekšnieks norādījis, ka Bērings-Breivīks nebūtu nonācis pat Austrumvācijas komunistiskā režīma bēdīgi slavenās slepenpolicijas "Stasi" tīklos.
PST tomēr atzīst, ka aizdomās turamais savulaik nonācis varasiestāžu redzeslokā. Viņa vārds bijis minēts no Interpola saņemtā 50 vai 60 personu sarakstā, jo nākamais slepkava par 120 kronām (10,84 latiem) iegādājies ķimikālijas kādā Polijas uzņēmumā. Taču policijai šis atgadījums liecies pārāk nenozīmīgs, lai uz to reaģētu.
Tajā pašā laikā Norvēģijas tieslietu ministrs Knuts Storbergets gatavojas otrdien tikties ar policijas pārstāvjiem, kas tiek kritizēti par to, ka viņiem piektdien bija nepieciešama vairāk nekā stunda, lai apturētu slaktiņu Ūteijas salā, kas prasīja 68 cilvēku dzīvības.
Bēringam-Breivīkam, domājams, draud mūža ieslodzījums. Lai gan viņš atzīst uzbrukumu faktu, viņš noliedz savu vainu noziedzīgā nodarījumā.
