Pamestajā Berlīnes Tempelhofas lidostā plaukst mazdārziņi

Šā gada aprīlī bijušās lidostas teritorijā sākts projekts, piedāvājot berlīniešiem 5000 kvadrātkilometru lielajā platībā izveidot mazdārziņus.

Sākotnēji mazdārziņu projektā "Allmende Kontor" iesaistījās daži desmiti cilvēku, bet tagad jau vairāk nekā 300 cilvēki starp lidostas skrejceļiem audzē augļus, dārzeņus un ziedus.

Viena no dārza izveidotājām Gerda Miniha pastāstīja, ka viena no dārza izveides ierosmēm ir bijusi dažādo apkārtnes rajonu kultūras kopuma atspoguļošana. Dārzs ir izveidots, balstoties uz organiskās dārzniecības principiem, un šobrīd netiek atļauta apbūve, ko vēlāk nevarētu viegli nojaukt.

Pagaidām pamestā lidosta ir neattīstīta platība aptuveni Ņujorkas Centrālparka lielumā, un berlīnieši to ir iecienījuši arī kā atpūtas vietu, lai skrituļotu, braukātu ar velosipēdu un rīkotu piknikus.

Daudzās valstīs lielpilsētās popularitāti iemantojuši mazdārziņi, tādā veidā piedāvājot iedzīvotājiem pašiem audzēt augļus un dārzeņus.

Socioloģe Krista Millere, kas izdevusi grāmatu par pilsētās ierīkotiem dārziem, uzskata, ka ekonomiskā krīze, ticības zaudēšana politiķiem un pārtikas cenu pieaugums veicina šādus projektus.

"Tempelhofa ir lieliska vieta, lai nodarbotos ar pilsētas dārzniecību, jo tā piesaista tik daudz uzmanības," viņa sacīja. ""Allmende Kontor" var patiešām uzskatīt par politisku lēmumu, jo ir zaudēta ticība politiķiem, cilvēki vēlas pārdefinēt pilsētvidi pēc saviem noteikumiem. Jauniešu vidū ir kļuvis stilīgi iekopt dārzu, vārīt pašiem savus ievārījumus - ražot, ne tikai patērēt."

Viņa atzīmēja, ka šis projekts kontrastē ar Vācijā stingri regulētajiem tradicionālajiem zemes piešķīrumiem, jo tas ir atvērts ikvienam. Jau tagad ir izveidojusies gara cilvēku rinda, kas vēlas iekopt dobes tieši Tempelhofā.

Daudzi mazdārziņu iekopēji tāpat ir atzinuši, ka tā ir ne tikai lieliska iespēja audzēt dārzeņus pašiem, bet arī satikt domubiedrus un paplašināt paziņu loku, tādēļ ir žēl, ka tas nav ilgtermiņa projekts.

Dārza izveidotāji ir saņēmuši tikai trīs gadu atļauju zemes izmantošanai ar iespēju to pagarināt uz tikpat ilgu termiņu, kamēr pilsētas varasiestādes attīsta ilgtermiņa plānu bijušajai lidostai. Taču daudzi dārzkopji jau tagad uztraucas, ka investori metīsies pēc šī plaukstošā nekustamā īpašuma, kad viņu īres līgums būs beidzies.

LETA