Grieķijā atsākušies plaši pret taupību vērsti streiki
Grieķiju ceturtdien pāršalca vērienīgi streiki, vienlaikus aizvien pieņemoties spēkā šaubām par valdības spējām ieviest bargos taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai saņemtu starptautisko finanšu palīdzību un nepieļautu valsts maksātnespēju.
Grieķijā atsākas pret taupību vēstie protesti
Protestējot pret starptautisko aizdevēju prasībām, ceturtdien darbu pārtrauca sabiedriskā transporta darbinieki, taksometru vadītāji, ierēdņi, gaisa satiksmes kontrolieri un skolotāji.
Sabiedrības neapmierinātību vairojuši valdības trešdien izziņotie jaunie taupības pasākumi. Tie paredz par 20% samazināt pensijas, kas pārsniedz 1200 eiro (843,36 latus) mēnesī, bet pensionāriem, kuri vēl nav sasnieguši 55 gadu vecumu un saņem vairāk nekā 1000 eiro (702,80 latus) mēnesī, pensijas tiks samazinātas par 40%.
Savukārt to civildienesta ierēdņu skaits, kuri ir atstādināti no darba, taču joprojām saņem daļu atalgojuma, līdz šā gada beigām tiks dubultots un palielināts līdz 30 000. Valdība plāno arī paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli.
Jaunie taupības pasākumi, kā arī daudz peltā jaunā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana jau raisījusi bažas gan valdošajā partijā, gan bijušajos ministros, kuri apšauba šādas rīcības efektivitāti pēc divus gadus ilgušās recesijas.
Ņemot vērā sabiedrībā valdošo spriedzi, valdība parlamenta balsojumu par jauna nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu atlikusi uz nākamo nedēļu.
Tomēr ceturtdien valdība zināmā mērā piekāpās šajā jautājumā, paziņojot, ka no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa tiks atbrīvoti bezdarbnieki.
"Attiecībā uz bezdarbniekiem, mēs esam apsvēruši deputātu un partiju norādes un uzskatām, ka bezdarbnieki no tā (nodokļa) būtu jāatbrīvo," parlamentārajās debatēs ceturtdien atzina finanšu ministrs Evangels Venizels.
Rosinātie grozījumi, par ko parlaments balsos otrdien, paredz - lai bezdarbnieks varētu tikt atbrīvots no jaunā nodokļa, viņa ienākumi nedrīkst pārsniegt 12 000 eiro (8433 latus) un viņam nedrīkst piederēt īpašums, kura vērtība ir lielāka par 150 000 eiro (105 420 latiem).
"Mēs esam spiesti pretoties," komentējot valdības rosināto nodokli, valsts televīzijai NET norāda Atēnu metro darbinieku arodbiedrības līderis Antonis Stamatopouls. "Pat vāciešu un turku iekarotāji Grieķijai neuzlika tādus nodokļus."
"Grieķija tiek pārvērsta par nabagmāju, katru dienu un katru nedēļu tiek izziņoti jauni [taupības] pasākumi," viņam pievienojas Atēnu Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Konstantīns Mihals. "Nav kompasa, valdība nezina, kurp tā dodas."
Tikmēr, reaģējot uz grieķu pretestību valdības rosinātajiem taupības pasākumiem, premjerministrs Georgs Papandreu uzsver, ka "nav cita ceļa. Otrs ceļš būtu bankrots, kam būtu smaga ietekme uz katru mājsaimniecību".
Savukārt Venizels brīdina, ka situācija "ir ārkārtīgi kritiska, es pat teiktu bīstama", un norāda, ka Atēnas dara visu iespējamo, lai nepieļautu tādu krīzi, ar kādu saskārās Argentīna.
"Eirozonā, Eiropas banku sistēmā un pasaules ekonomikā valda liels satraukums (..). Mēs pieliekam ļoti smagus pūliņus, lai pasargātu sevi un izvairītos no krīzes. Krīze ir tas, kas notika Argentīnā 2000.gadā," uzsver ministrs.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: AFP/EPA/LETA
