Leģionāru slimību veicina apsaimniekotāju nevērība, nevis taupīšana
Leģionelozes izplatīšanos, visticamāk, veicina nekvalitatīvs apsaimniekotāju darbs, apkalpojot ūdens sildīšanas iekārtas, nevis mākslīga karstā ūdens temperatūras pazemināšana taupības nolūkos, sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Latio namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.
Viņš skaidroja, ka karstā ūdens temperatūra, kādā tas tiek padots uz dzīvokļiem, ir noteikta ar normatīvajiem aktiem un tā arī tiekot ievērota. "Mūsu apsaimniekotajās mājās tā nekad nav samazināta," piebilda Gontarevs.
Viņš uzskata, ka versija par to, ka apsaimniekotāji taupības nolūkos samazina karstā ūdens temperatūru, liekas maz ticama. "Samazinot temperatūru, palielinās karstā ūdens patēriņš un nekāda ekonomija tur vairs nesanāk. Neredzu nekādu jēgu šādai rīcībai," sacīja apsaimniekotājs.
Gontarevs pieļāva, ka galvenais problēmas iemesls varētu būt tas, ka apsaimniekotāji pienācīgā kvalitātē neuztur ūdens uzsildīšanas iekārtas, nerūpējas par to tehnisko stāvokli, līdz ar to iekārtas var neuzturēt ūdeni nepieciešamajā temperatūrā.
Jau ziņots, ka Latvijā turpinās legionelozes izplatība, un tās samazināšanai ir nepieciešams namu apsaimniekotāju atbalsts, informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Šogad legionelozes izraisītāja klātbūtne tika konstatēta desmit perēkļos slimnieku dzīvesvietās, tostarp astoņos gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās. LIC epidemiologi katrā saslimšanas gadījumā veic epidemioloģisko izmeklēšanu, kurā veic saslimušo aptauju, apseko slimnieku dzīves vietas un, ja ir indikācijas, darba vietas un citus objektus, kur varēja notikt inficēšanās. Infekcijas avota noskaidrošanai tiek ņemti ūdens paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai gan tieši pie patērētājiem, piemēram, slimnieku dzīves vietās, gan arī vienlaikus kopējos siltummezglos.
LIC epidemiologi informēja par izmeklēšanas rezultātiem legionelozes pacientu dzīvesvietās un profilakses pasākumiem, kā vienu no galvenajiem uzsverot nepieciešamību karstā un aukstā ūdens sistēmās nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos - aukstā ūdens temperatūrai jābūt mazākais par plus 20 grādiem, bet karstā ūdens temperatūrai jābūt vismaz plus 50 grādi.
Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.
Kā ziņots, šogad astoņos mēnešos ir apstiprināti jau 23 tā dēvētās leģionāru slimības gadījumi, tostarp saslimuši divi bērni, un vēl par astoņiem gadījumiem turpinās epidemioloģiskā izmeklēšana. Diviem cilvēkiem slimība beigusies letāli.
Pērn astoņos mēnešos bija reģistrēti tikai divi leģionāru slimības gadījumi.
LETA