Aprit desmit gadi kopš Afganistānas kara sākuma
Piektdien aprit desmit gadi kopš ASV spēku vadītā iebrukuma Afganistānā. Kara desmito gadskārtu pavadīs gan pastiprināti drošības pasākumi, gan jautājumi par kara izpostītās valsts nākotni.
Pēc vairākiem plašiem uzbrukumiem un Kabulas valdības miera sūtņa eksprezidenta Burhanudina Rabani slepkavības Afganistānas galvaspilsētā pastiprināti drošības pasākumi.
Tomēr kara izpostītajā valstī dislocētajiem 140 000 ārvalstu karavīru piektdiena, visticamāk, īpaši neatšķirsies no citām dienām frontē.
Taču daudziem afgāņiem kara desmitā gadskārta būs pamudinājums apsvērt, ko šis karš nozīmē viņu valstij un kā ārvalstu spēku izvešana, ko plānots pabeigt līdz 2014.gada nogalei, ietekmēs viņu nākotni.
"Talibu režīma laikā es gadu pavadīju Kabulā un dzīve nebija viegla, jo viņi bija visu aizlieguši. Mēs bijām spiesti pamest valsti un patverties Pakistānā," stāsta 30 gadus vecais pavārs Abduls Sabors. "Es biju ļoti priecīgs, kad tumšajai talibu ērai beidzot bija pienācis gals."
Citās domās ir 30 gadus vecais tirgotājs Hāns Agha no Kabulas, kurš asi kritizē NATO komandētā kontingenta darbību, kas prasījusi arī mierīgo iedzīvotāju upurus, un aicina pēc iespējas ātrāk izvest ārvalstu karavīrus.
"Kopš amerikāņi un to sabiedrotie ieradās Afganistānā, mūsu drošība ir pasliktinājusies un viņi bijuši saistīti ar nevainīgu Afganistānas civiliedzīvotāju nogalināšanu," viņš norāda.
Tikmēr kāda augsta ranga Afganistānas valdības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka kara gadadienā drošības pasākumi būs stingrāki nekā ierasts.
"Būs vairāk drošības, vairāk pārbaužu. Policija būs paaugstinātā gatavībā. Taču tie nebūs ārkārtēji pasākumi - vairāk drošības, vairāk pārbaužu."
Ceturtdien kara desmitās gadadienas priekšvakarā demonstrācijā Kabulas centrā aptuveni 200 afgāņu pieprasīja ārvalstu karaspēka izvešanu, izkliedza pret ASV vērstus saukļus un dedzināja Savienoto Valstu karogu.
Kara mērķis bija gāzt talibus, kuri bija devuši patvērumu nu jau bijušajam starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" līderim Osamam bin Ladenam, kas bija traģisko 11.septembra uzbrukumu organizators.
2001.gada 7.oktobrī - vien nepilnu mēnesi pēc 11.septembra teroraktiem - amerikāņu lidmašīnas virs stratēģiskiem objektiem Kabulā un citās Afganistānas pilsētas sāka mest desmitiem spārnoto raķešu un ar lāzeru vadāmo bumbu.
Tam sekoja sauszemes spēku operācija, kam dažu nedēļu laikā izdevās sakaut talibus.
Nākamos gadus nemiernieki bija spiesti patverties slēptuvēs gan Afganistānā, gan Pakistānā, un ASV pievērsās karam Irākā.
Taču ap 2007. un 2008.gadu vardarbība Afganistānā no jauna uzliesmoja, liekot palielināt šajā valstī dislocēto karavīru skaitu. ASV vien savus spēkus papildināja ar 50 000 vīru.
Tagad, kad pakāpeniski sākas ārvalstu karavīru izvešana, talibi aizvien biežāk rīko uzbrukumus ārvalstu spēkiem un Afganistānas militārpersonām un amatpersonām.
Taču NATO vadītie Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) uzstāj, ka tas apliecina ārvalstu spēku uzvaru.
Tikmēr saskaņā ar ANO datiem šis gads varētu kļūt par Afganistānas mierīgajiem iedzīvotājiem asiņaināko gadu kopš kara sākuma. Gada pirmajā pusē nogalināti jau 1462 mierīgie iedzīvotāji. 80% nāves gadījumu vainojami nemiernieki.
ISAF uzsver, ka dara visu, kas ir to spēkos, lai pēc iespējas izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem.
Savukārt eksperti spriež, ka kara desmitā gadadiena iezīmē būtisku pagrieziena punktu Afganistānā.
"Ir pienācis pēdējais laiks atstāt Afganistānu pieņemamā stāvoklī, kas attaisnotu ieguldīto laiku, naudu un zaudētās dzīvības, paplašinot misiju no pretterorisma operācijas uz valsts veidošanu," uzskata aizsardzības un izlūkošanas jautājumu ekspertu organizācijas "IHS Jane's" pētnieks Terijs Petars.
LETA
