Pasaulē

Dienvidosetijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas

Jauns.lv

Pašpasludinātajā Dienvidosetijā šodien notiek pirmās prezidenta vēlēšanas kopš Krievija 2008.gadā atzinusi šīs Gruzijas separātiskās provinces neatkarību.

Dienvidosetijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas...

Cīņā par šobrīd Eduarda Kokoiti ieņemto krēslu iesaistījušies 11 kandidāti.

Iepriekš krievu mediji ziņojuši, ka Maskava neesot apmierināta ar pašreizējo Dienvidosetijas prezidentu Kokoiti un ka tā izlēmusi nepieļaut viņa protežētā kandidāta ievēlēšanu.

Tāpēc par Kremļa favorītu kļuvis pašreizējais Ārkārtas situāciju ministrs Anatolijs Babilovs, kuru ieteikuši Krievijas drošības dienesti un Reģionu attīstības ministrija, jau augustā vēstīja ietekmīgais laikraksts "Kommersant".

Vēlāk savu atbalstu Babilovam paudis arī pats Kokoiti.

Babilovs, kurš pārstāv valdošo partiju "Vienotība", paziņojis, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs, darīs visu iespējamo, lai šī separātiskā Gruzijas province apvienotos ar Krieviju.

Tikmēr galvenajam opozīcijas kandidātam vēlēšanās liegts piedalīties, kas izsaucis viņa atbalstītāju protestus.

Tomēr neskatoties uz Kremļa atklāto atbalstu Babilovam, vēlēšanu iznākums nav skaidrs, un, visticamāk, nāksies rīkot balsošanas otro kārtu.

Izredzas pārspēt Babilovu ir vairākiem kandidātiem, tostarp sociāldemokrātu līderim Dmitrijam Tasojevam, informācijas ministram Georgijam Kabisovam, maizes ceptuves vadītājam Vadimam Čovrebovam un vienīgajai kandidātei sievietei Allai Džiojevai.

Priekšvēlēšanu kampaņas galvenais jautājums bija tālāka integrācija ar Krieviju, taču vienīgā atšķirība starp kandidātiem ir plānotās integrācijas pakāpe.

Līdzīgi Babilovam, arī Kabisovs atklāti iestājas par Dienvidosetijas iekļaušanos Krievijā, apvienojoties ar tās sastāvā esošo Ziemeļosetiju.

"Mums nav citas alternatīvas, kā ciešākas saites ar Krieviju. Mums nav cita ceļa," pirms vēlēšanām uzsvēris Kokoiti. "Tas ir kaut kas svēts."

Vienlaikus ar vēlēšanām notiks referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Gruzija zaudēja kontroli pār Dienvidosetiju pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. 2008.gadā Tbilisi neveiksmīgais mēģinājums to atgūt noveda pie neilga kara ar Krieviju.

Pēc 2008.gada augustā notikušā iebrukuma Gruzijā Krievija Dienvidosetiju atzina par neatkarīgu valsti, taču Maskavas piemēram līdz šim sekojušas tikai tikai Nikaragva, Venecuēla un divas Klusā okeāna pundurvalstis - Nauru un Tuvalu.

LETA AFP