Pasaulē

Dienvidosetijā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Jauns.lv

Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas provincē šodien notiek pašpasludinātās republikas prezidenta vēlēšanu otrā kārta.

Dienvidosetijā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kār...

Kā ziņots, pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 13.novembrī, neviens no kandidātiem neieguva vismaz 50% balsu.

Vēlēšanu otrajā raundā sacentīsies bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva un Dienvidosetijas ārkārtas situāciju ministrs Anatolijs Bibilovs. Katrs no viņiem pirmajā kārtā ieguva aptuveni 25% balsu.

Tas, ka Bibilovs jau pirmajā kārtā neizvirzījās pārliecinošā vadībā, tika uztverts kā pārsteigums, jo viņam viennozīmīgu atbalstu bija izteicis Kremlis, kā arī līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti.

Bibilovs, kurš pārstāv valdošo partiju "Vienotība", paziņojis, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs, darīs visu iespējamo, lai šī separātiskā Gruzijas province apvienotos ar Krieviju.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins augustā atzina, ka viņam nebūtu iebildumu, ja Dienvidosetija apvienotos ar Krieviju, vienlaikus gan uzsverot, ka "nākotne atkarīga no osetīnu tautas".

Nepārprotamā nolūkā stiprināt Bibilova pozīcijas pagājušajā nedēļā ar viņu tikās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Turpretī Džiojeva, kas vēlēšanās bija vienīgā sieviešu kārtas pretendente, tiek vairāk uzskatīta par opozīcijas politiķi, kurai tuvāka ir Dienvidosetijas neatkarības ideja.

Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas galvenais jautājums bija tālāka integrācija ar Krieviju, un vienīgā faktiskā atšķirība starp kandidātiem ir plānotās integrācijas pakāpe.

"Mums nav citas alternatīvas kā ciešākas saites ar Krieviju. Mums nav cita ceļa," pirms vēlēšanām uzsvēra Kokoiti. "Tas ir kaut kas svēts."

Gruzija zaudēja kontroli pār Dienvidosetiju pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. 2008.gadā Tbilisi neveiksmīgais mēģinājums to atgūt noveda pie neilga kara ar Krieviju.

Pēc 2008.gada augustā notikušā iebrukuma Gruzijā Krievija Dienvidosetiju atzina par neatkarīgu valsti, taču Maskavas piemēram līdz šim sekojušas tikai tikai Nikaragva, Venecuēla un divas Klusā okeāna pundurvalstis - Nauru un Tuvalu.

Gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) atteikušās atzīt vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, paziņojot, ka balsošana bijusi neleģitīma.

LETA AFP